Veikala našķis vairs nešķiet ēdams

Svaigēšana ir uztura veids, kad ēdienkartē ir produkti, kas nav termiski apstrādāti temperatūrā, augstākā par 45 grādiem. Tiek uzskatīts, ka svaigēšana ir senākā diēta kopš laikiem, kad cilvēki vēl nepazina gatavošanu uz uguns, un tādējādi tā ir visdabiskākā cilvēka organismam. Termiski neapstrādātā pārtikā saglabājas fermenti, kas tuvi organisma izstrādātajiem un palīdz nodrošināt maksimālu uztrurvielu uzsūkšanos. Termiski apstrādātā pārtikā tādu nav, turklāt, lai organisms sagremotu apstrādāto pārtiku, tas tērē savus fermentus. Termiski apstrādātos produktos, sevišķi, ja tie tiek cepti, veidojas brīvie radikāļi, kas ir kaitīgi veselībai.
Svaigēdāju ēdienkarte sastāv no dzīva uztura - tas ir ēdiens, kas pagatavots no augļiem, ogām, lapām, dārzeņiem, graudaugiem, pākšaugiem un riekstiem, tos termiski neapstrādājot vai izmantojot kaltēšanu. Lielākoties svaigēdāji ir veģetārieši (neēd gaļu, zivis, olas) vai vegāni - izslēdz no uztura arī piena produktus, medu.
Taču ir svaigēšanas virziens, kas pieļauj termiski neapstrādātu dzīvnieku valsts produktu, pat tādu kā zivis un gaļa, ēšanu, gatavojot, piemēram, tartaru, karpačo.

1. Riekstu un vīģu kūku gatavojam, sablendējot lazdu riekstus, mandeles, vīģes, melnās plūmes. Klāt pievienojam krustnagliņas, kardamonu, kanēli, čili piparus un biezu medu. Masu izlīdzina kūkas formā un ieliek ledusskapī, lai sastingst.
2. Halva. Kafijas dzirnaviņās sasmalcina saulespuķu sēklas, zemesriekstus vai sezama sēklas, klāt pievieno nedaudz medus un iegūto masu izlīdzina un atstāj, lai kādu laiciņu savelkas.
3. Trifeles gatavojam no mērcētiem un sablendētiem Indijas riekstiem, datelēm un banāniem. No iegūtās masas veidojam bumbiņas, kuras apviļājam kokosa skaidiņās vai sezama sēklās. Banānu var aizstāt vai papildināt ar avokado - tas dos krēmīgāku, treknāku garšu.