Pašvaldība uzņēmējdarbības veicināšanā iesaistās pastarpināti - neviens investors konkrēti aicināts netiek, kā ēsmu izmanto sakārtoto infrastruktūru, taču no privātās/publiskās partnerības (PPP) rūgtās pieredzes dēļ gan esot atteikušies.
VSS teritorija aizņem vairākus hektārus pašā Valmieras pievārtē, piebraucot pie galvenās ēkas, var redzēt - viss ir sakārtots, bet ne pārposts. Arī staigājot pa ražošanas telpām, kļūst skaidrs - galvenās investīcijas tiek ieguldītas iekārtās, telpās veikts visvienkāršākais remonts. Stikla diegu stelles klab, it kā vienlaikus garām trauktos pārdesmit vilcienu, strādniekiem ausīs aizbāžņi. Taču varot pierast.
Ja ne padomju ķīmiķu kļūda, visticamāk, Valmierā milzīgā uzņēmuma nemaz nebūtu - bija plānots, ka stikla šķiedras ražošanā varēs izmantot vietējās smiltis, un tikai pēc rūpnīcas uzbūvēšanas konstatēts, ka to sastāvs nav atbilstošs, stāsta VSS prezidents Andris Oskars Brutāns. VSS strādā ap 860 darbinieku, vadošie speciālisti lielākoties nāk no Rīgas Tehniskās universitātes, strādniekus apmāca uz vietas. Nākamgad tiks atdzīvināta senā tradīcija - strādniekus tekstila specialitātēs rūpnīcai apmācīs Valmieras Profesionālajā vidusskolā. Par kadru mainību rūpnīca nesūdzas - algas darbiniekiem esot ap 600 latu pirms nodokļiem, kas reģionā ir labs rādītājs. Tāpat VSS prezidents norāda - uzņēmums stimulē arī Valmieras ekonomiku. «Bez tiem 860 cilvēkiem dodam daudziem darbu visriņķī - iepērkam cehu un teritorijas tīrīšanas, apsardzes, celtniecības, elektrotehniskos un citus pakalpojumus, un visbeidzot visi tie darbinieki savu saņemto algu tērē pilsētā, tā radot jaunas darba vietas, kas ir frizētavas, veikali,» VSS nozīmi Valmieras attīstībā nekautrējas uzsvērt A. O. Brutāns.
Pēdējo desmit gadu laikā VSS ražošanas procesa attīstībā ieguldīts vairāk nekā 70 miljoni latu, tūlīt tiks atvērta jau trešā stikla kausēšanas krāsns, kas paredzēta speciāla stikla ražošanai. Nostalģijai vietas VSS nav - produkti tiek nepārtraukti uzlaboti, un šobrīd tos realizē 32 valstīs visā pasaulē. Daži no ilggadējiem partneriem pat nolēmuši ražotnes pārcelt tieši blakus VSS.
«Latvijas veiksmes stāstus šobrīd vairāk var gaidīt no lielajiem uzņēmumiem kā VSS un Valpro, taču ticu - ja izdosies piesaistīt ārējo kapitālu, arī mazāka mēroga projekti varētu aiziet,» saka VBII projektu vadītājs Māris Ozols. Inkubatorā atbalstu šobrīd saņem 41 uzņēmums, kam novirzīts finansējums 747 tūkstošu latu apmērā. Projekti esot visdažādākie, M. Ozols min dažus - SIA De-Tris no kompozītmateriāliem ražo diskus sporta motocikliem un sadarbojas ar nopietnām motosporta komandām, SIA Muuv ieguvuši kvalitātes sertifikātu ISO27000 un konkurē ar nopietniem uzņēmumiem IT sektorā, bet Prodeko piedāvā putnu būrus no dabas materiāliem.
Tomēr ne visi ir veiksmes stāsti - gaļas kombinātam Triāls, kas nodrošināja ap 200 darbavietu, notiek maksātnespējas process, interese par uzņēmuma iegādi esot, taču nekas konkrēts. «Ja būtu ticīgs, es katru dienu lūgtu dievu, lai to kāds nopērk,» teic Valmieras mērs Inesis Boķis un atzīst - ļoti gaidot investorus. Paši gan investorus neaicina - negribot skaidroties ar KNAB un citām tiesībsargājošajām iestādēm. Tā jau gadījies, kad pašvaldība privātā investora rīcībā nodeva katlu mājas, lai tas sakārtotu siltumu pilsētā. Pēc pusotra gada skaidrošanās ar valsts varas iestādēm tas beidzot izdevies un siltumenerģijas tarifs esot viens no zemākajiem Latvijā, bet atkārtot ko tādu pašvaldība nevēlas. Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), kurš, strādādams Valmieras domē, bija vienīgais opozicionārs saviem kolēģiem, pašvaldībai gan pārmet tās pasīvo pozīciju naudas piesaistīšanā, turklāt pašvaldība savulaik neesot ņēmusi vērā viņa ieteikumus investoru meklēšanai, kas KNAB paskaidrojumus neprasītu. «Man bija priekšlikums izveidot mājaslapu Investē Valmierā, kur būtu precīza informācija par pilsētu,» saka deputāts. Viņaprāt, Valmiera par sevi nerada investoriem iekārojamas pilsētas tēlu.