Iedzīvotāju informētība par siltināšanas ekonomisko izdevīgumu, pašvaldības atbalsta programmas, namu apsaimniekotāju aktivitāte, kā arī vietvaras rādītais piemērs, nosiltinot tās pārziņā esošās publiskās ēkas - šo faktoru esamība ir minēto pilsētu pārvērtību un energoefektivitātes pamatā. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) min vēl kādu iemeslu: «Šo nosiltināto māju skaita rekordu mums izdevās sasniegt, pateicoties ļoti enerģiskiem, drosmīgiem un neatlaidīgiem māju vecākajiem - aktīvistiem, kuri nežēlo savu brīvo laiku, staigā no dzīvokļa uz dzīvokli, vāc parakstus un gatavo visu dokumentāciju. Es zinu, ka tas nav viegls darbs, bet tas ir galvenais nosacījums, lai labās pārmaiņas notiktu!» U. Sesks arī uzdod retorisku jautājumu: «Kāpēc Rīgā, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir desmitreiz lielāka, netiek ne tuvu Liepājas nosiltināto māju skaitam?» Pēc viņa domām, atbilde meklējama labajos piemēros: «Liepājā visapkārt var redzēt, ko siltināšana ir devusi gan pilsētai, gan iedzīvotājiem. Pilsētai tā ir sakopta vide, skaistas mājas, bet iedzīvotājiem - mazāks siltuma patēriņš un līdz ar to arī mazāki rēķini, un tas cilvēkus pārliecina!»
Peļņu atdod pagalmiem
SIA Liepājas namu apsaimniekotājs aprēķinājis, ka vidējais siltumenerģijas ietaupījums renovētajās ēkās ir 43%, taču daudzu namu iedzīvotājus joprojām nespējot pārliecināt arī šis rādītājs. Uzņēmuma valdes loceklis Artis Rimma iepriekš Rietumu radio atklāja, ka namu iedzīvotājus piesardzīgus darot paaugstinātā apsaimniekošanas cena, kas jāmaksā pēc ēkas renovācijas: «Iedzīvotāju sapulcēs sausām mutēm stāstām, ka, sarēķinot izdevumus par apkuri un apsaimniekošanas maksu, kopējie izdevumi renovētajās mājās ir mazāki nekā ēkās, kas nav atjaunotas,» uzsvēra A. Rimma.
Māju siltināšanas rats Liepājā iegriezts 2008. gadā, un toreiz pašvaldība veicināja dzīvojamo māju renovāciju, piedāvājot nosegt trešdaļu izmaksu. Paralēli dome sakārtoja arī savu «saimniecību», renovējot gandrīz visas pašvaldības iestāžu ēkas un tagad par siltumenerģiju tiek ietaupīti kopumā vairāk nekā 400 tūkstoši eiro gadā. Savukārt dzīvojamo ēku renovācijai kopš 2009. gada pieejams Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums līdz pat 60% apmērā no projekta izmaksām un, kā skaidro Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, pašvaldības palīdzība šī iemesla dēļ novirzīta renovētajām ēkām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai. Šobrīd jau pussimts daudzdzīvokļu māju teritoriju tikušas pie jauniem apstādījumiem, soliņiem, rotaļu laukumiem - pašvaldība tos līdzfinansējusi 1,26 miljonu eiro apmērā un pēdējos divos gados nauda novirzīta no centralizētā siltumapgādes uzņēmuma peļņas.
Mazāk dokumentu
Līdz šim ES naudu dzīvojamo māju siltināšanai pārdalīja un projektu īstenošanu uzraudzīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet jaunajā plānošanas periodā, kas sācies šogad, šo funkciju pārņēmusi Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum. Iepriekš kredītus ēku siltināšanai izsniedza komercbankas ar trīs līdz sešu procentu likmi gadā, turpmāk dzīvokļu īpašnieki naudu saņems atmaksājamā granta veidā un tas nozīmē, ka tiks nodrošināts 100% aizdevums ar pazeminātu aizdevuma likmi. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka šāda atbalsta sistēma jau pastāv vairākās citās ES valstīs un Latvijā tā ļaušot atbalstīt divreiz vairāk ēku siltināšanas projektu nekā līdz šim. Jāpiebilst, ka 2014- 2020. gadā no ES fondiem Latvijas dzīvojamo namu siltināšanai plānoti 176,5 miljoni eiro.
Birokrātisko slogu, kas iedzīvotājiem jāpārvar, gatavojot sava nama siltināšanas projekta pieteikumu, būtiski samazināt gan neesot iespējams. EM norāda, ka turpmāk iesniegumam būšot jāpievieno mazāk dokumentu, bet tajā pašā laikā lielais līdzfinansējuma apmērs nosakot arī stingrākas ieviešanas un uzraudzības prasības.