«Katram Valsts prezidentam ir pirmās krustugunis,» pēc tikšanās sacīja Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, aicinot prezidentu palīdzēt atrisināt «to bezizeju, kāda ir radusies koalīcijā». Partija No sirds Latvijai atgādināja par R. Vējoņa solījumu atjaunot Stratēģiskās analīzes komisiju, kas varētu sagatavot valsts pozīciju svarīgos jautājumos.
Valsts prezidenta R. Vējoņa viedokli viņa pārstāvji sola trešdien pēc tikšanās ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība). Viņa otrdien valdības sēdē demonstrēja sev neraksturīgu bardzību. Neatkarīgi no tā, vai koalīcijas partijas būs vienojušās, valdība 29. septembrī skatīs Latvijas pozīciju jautājumā par patvēruma meklētāju uzņemšanu, viņa uzsvēra. Tajā pašā sēdē plānots uzklausīt arī Iekšlietu ministrijas izveidotās darba grupas ziņojumu par bēgļu integrācijas plānu. L. Straujuma ar īpašu uzaicinājumu nodrošināt ministriju iesaisti darba grupā vērsās pie labklājības, kultūras, izglītības un zinātnes, veselības ministriem. Viņa arī uzsvēra, ka sagaida no darba grupas konkrētu plānu, lai Latvijas sabiedrībai ir skaidri saprotams, kur bēgļi dzīvos un kur strādās pēc ierašanās Latvijā.
NA netic riskiem
Valdība otrdien apstiprināja Ārlietu ministrijas ziņojumu par sekām, ar kādām Latvijai jārēķinās, atsakoties uzņemt patvēruma meklētājus. Ziņojumā norādīts, ka Latvija var zaudēt ES institūciju atbalstu austrumu robežas stiprināšanā, hibrīdkara draudu gadījumā. Tāpat nevarot gaidīt arī citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja valstī ieplūdīs liels patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas. Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvija ir vienīgā valsts, kurai ir tik radikāla nostāja pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. Lietuva un Igaunija ir pieņēmušas politisko lēmumu un «mēs sastrīdēsimies ar visu pasauli», sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars šo ziņojumu otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem raksturoja kā iebiedēšanas taktiku. NA rīcībā esošā informācija liecinot, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera plānā netiek runāts par brīvprātības mehānismu ne attiecībā uz 160 000 patvēruma meklētāju sadalīšanu, ne tālākajā procesā. Latvija nevar piekrist obligātajai kvotai un «šajā pozīcijā Latvija nav viena, tai ir sabiedrotie». uzsvēra R. Dzintars.
Dokumentos arī esot minēta situācija, kad bēgļiem Latvija varētu būt tikai pagaidu uzturēšanās punkts, lai pēc tam izvēlētos citu valsti. «Tur ir skaidri rakstīts, ka sekundāra izceļošana nebūs pieļaujama - ja Latvija uzņems šos cilvēkus, tad arī atbildēs, lai viņi uzturētos Latvijā,» sacīja R. Dzintars. Viņš aicināja valdības pārstāvjus skaidrot Briselē, ka mūsu valsts spējas integrēt šos cilvēkus ir krietni atšķirīgas ne tikai saistībā ar vēsturisko situāciju, bet arī no drošības viedokļa, ņemot vērā Krievijas ģeopolitiskās intereses. NA pārstāvis apgalvoja, ka ar Valsts prezidentu R. Vējoni bijusi vienota izpratne, ka «Latvijai vajadzētu būt proaktīvai». Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) valdības sēdē norādīja: «Mēs varam daudz ko darīt proaktīvi, ja veidojas līdzīgi domājošu valstu grupa.» Taču Latvija vairs neesot kopā arī ar Lietuvu un Igauniju.
Grib pie galda
Nacionālā apvienība sarunai ar Valsts prezidentu R. Vējoni bija jūtami labāk sagatavojusies nekā dienu iepriekš Zaļo un Zemnieku savienība, kuras argumenti pret bēgļu uzņemšanu līdz galam netika izskaidroti. To bija pamanījuši arī NA līderi. «ZZS viedoklis atkarībā no situācijas mainās. Tā ir ZZS atbildība, vai tā ir principiāla pozīcija, vai taktisks gājiens, lai panāktu labvēlību sev citos jautājumos,» sacīja R. Dzintars.
R. Dzintars nedomā, ka pretrunas bēgļu jautājumā var izraisīt valdības krišanu, bet pieļauj, ka tās var izmantot kā ieganstu, lai pamainītu personālijas. Valdībā pieņemtā nacionālā pozīcija būtu jāapstiprina Eiropas lietu komisijā, kurā Vienotībai kopā ar tām opozīcijas partijām - Saskaņu un Latvijas Reģionu apvienību -, kuras neiebilst pret patvēruma meklētāju uzņemšanu, ir vairākums. LRA līderis M. Bondars uzsvēra, ka nebūtu pamata runāt par Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas piesaukto konstitucionālo krīzi, ja pie sarunu galda sēdētu visas Saeimā pārstāvētās partijas - LR līderis vērsās pie Valsts prezidenta, aicinot sarīkot šādu forumu.