Šajās dienās vairāki deputāti atcerējās Valsts prezidenta vēlēšanas vasaras sākumā, kad R. Vējonis saņēma arī Vienotības atbalstu. Vēlēšanas bija aizklātas, un deputātu minējumi nav pierādāmi - toreiz lēsa, ka bez Saskaņas atbalsta R. Vējonis nebūtu ievēlēts. Taču tāpat runāja par neafišētu vienošanos, ka Vienotības atbalsts varētu būt saistīts ar zināmu solījumu uzticēt S. Āboltiņai nākamās valdības veidošanu. Vēlēšanu laikā R. Vējonis patiešām teica, ka valdība ir jāvada partijas priekšsēdētājam. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim par tādām varbūtējām norunām nekas neesot zināms. S. Āboltiņa Dienai atgādināja, ka visi Valsts prezidenta amata kandidāti ir minējuši principu, ka premjera pienākumi jāuztic cilvēkam, kas vada partiju.
Viņa nenoraidīja iespēju pretendēt uz posteni, bet uzsvēra, ka Vienotība potenciālo premjeru nosauks tikai tad, kad būs notikušas diskusijas Saeimas frakcijā, valdē un arī partijas domē. Tās varētu notikt nākamajā nedēļā. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) jau ir paziņojusi, ka tās vēlētājs neatbalsta NA dalību S. Āboltiņas vadītā valdībā. Jānis Dombrava (NA) trešdien Dienai to atkārtoja un sacīja, ka viņš nevar iedomāties tādus apstākļus, kas liktu mainīt šo lēmumu. Kā iemeslus viņš minēja komunikācijas problēmas un pretrunīgi vērtēto S. Āboltiņas iekļūšanu Saeimā pēc tam, kad no mandāta atteicās Jānis Junkurs. Diena gadu pēc vēlēšanām centās sazināties ar J. Junkuru, taču tas neizdevās.
Zaļo un Zemnieku savienībai ir divi nosacījumi - lai S. Āboltiņa noliek priekšā visas Vienotības deputātu 23 balsis (starp tām ir arī no partijas aizgājušais Dzintars Zaķis un Veiko Spolītis), kā arī pārliecina, ka Vienotības līderei būs Nacionālās apvienības atbalsts. «Šis ir laiks, kad mediji sauc kandidātus, politiķi sacenšas daiļrunībā, bet tam apakšā stāv primitīvs politiskais tirgus. Ne es esmu izvirzīta, ne es veidoju valdību,» tikmēr saka S. Āboltiņa.
Vispirms viņai jāsaņem atbalsts savā partijā. Tās biedri Ilze Viņķele un Ints Dālderis pirms lēmuma pieņemšanas vēlētos saņemt atbildes uz jautājumu, kāpēc būtu jāpaplašina koalīcija ar Latvijas Reģionu apvienību vai partiju No sirds Latvijai, par kuru gan runā mazāk. I. Dālderis uzskata, ka valsts budžeta pieņemšana parādīja, ka esošās partijas var strādāt kopā, bet nelielajām frakcijām ultimātu var būt vēl vairāk, nekā tagad ir Zaļo un Zemnieku savienībai vai Nacionālajai apvienībai. «Koalīcijai jābūt stabilai, bet nelielās frakcijas neuzrāda tādas spējas, lai ar tām varētu rēķināties,» sacīja I. Dālderis.
I. Viņķeli biedējot iespējamais slēptais koalīcijas paplašināšanas nodoms, jo neviens no S. Āboltiņas minētajiem argumentiem viņu nepārliecinot. «Tas nekādā ziņā nav saistīts ar aritmētiku, jo koalīcijai ir 61 balss. Ja saka, ka nevar tikt galā ar Nacionālo apvienību, tad Solvita Āboltiņa ir tik jaudīga, ka viņai nebūtu problēmu. Ja ir nodoms mainīt attieksmi pret opozīciju, tad kāpēc nerunā ar Saskaņu,» sacīja I. Viņķele.
Vienotības līdere skaidroja, ka ar mazajām opozīcijas partijām jārunā tāpēc, ka esošajā koalīcijā ir parādījušās pretrunas. Piemēram, ārvalstu sabiedrotajiem Eiropā bijis grūti paskaidrot, kā tas var būt, ka viena valdības partija piketē pie Ministru kabineta ēkas, kad pie tā pulcējās cilvēki, kas protestēja pret bēgļu uzņemšanu. Ja nav ideoloģisku pretrunu, tad viņa neredzot, kāpēc sarunas nevarētu notikt. Ceturtdien pie Valsts prezidenta Vienotība dosies ar sagatavotajiem jaunās valdības uzdevumiem. Savu darbu sarakstu R. Vējonim plāno aiznest arī Zaļo un Zemnieku savienība.