Zaļo un Zemnieku savienība jau ir paziņojusi par vēlmi tādā gadījumā pretendēt uz dalību koalīcijā, savukārt koalīcijas partneri nepieļauj par šo jautājumu politisko tirgu, norādot, ka pagaidām darba kārtībā nav jautājuma par koalīcijas paplašināšanu.
Lisabonas līguma grozījumi visās ES dalībvalstīs būtu jāratificē līdz 1. jūlijam. Divu trešdaļu balsu vairākums nepieciešams tāpēc, ka ar kvalificētu balsu vairākumu ir ratificēts pats līgums, kurš noteica būtiskas izmaiņas ES uzbūvē. Tādējādi divas trešdaļas vajadzēs arī grozījumu ratifikācijai. Latvija nav eirozonas valsts, un to ar Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma izveidi saistītie grozījumi tieši neskar, tāpēc Latvijai nebūtu nekāda iemesla izmantot veto tiesības un bloķēt līguma ratifikāciju. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Dienai paskaidroja, ka tieši pretēji - Latvija kā eksportētājvalsts ir ieinteresēta eirozonas problēmu risināšanā. Parādot savu konstruktīvo rīcību, mūsu valsts arī var panākt labvēlīgāku attieksmi pret sevi Latvijai svarīgajās sarunās, piemēram, par tiešmaksājumiem lauksaimniecībai. «Ja kāds negrib ES, tad acīmredzot grib Eirāzijas savienību,» piebilda ministrs un norādīja, ka vēl ir laiks, lai politiskās diskusijās par šo jautājumu vienotos.
ZZS tomēr negrib tā vienkārši atbalstīt Lisabonas līguma grozījumus, šo balsojumu saistot ar savas ietekmes palielināšanu, uzņemoties arī kādu atbildību. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nevēlas gāzt valdību, bet tikai pievienoties koalīcijai ar diviem pārstāvjiem valdībā - zemkopības ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Viņam nav pieņemams, ka tā no reizes uz reizi Vienotība meklēs ZZS atbalstu dažādos balsojumos. Uz vaicāto, kā A. Brigmanis iedomājas sadarbību ar Zatlera Reformu partiju, ZZS frakcijas priekšsēdis mundri atbildēja, ka «laiks dziedē visas problēmas». Zināms, ka abu partiju cilvēki, par spīti ZRP sarkanajai līnijai, kas liedz ZZS iesaistīt koalīcijā, par atsevišķiem jautājumiem ir varējuši sarunāties, piemēram, par sadarbību Saeimas komisijās.
ZRP līderis Valdis Zatlers uzteica kolēģus no ZZS kā Latvijas patriotus un uzsvēra, ka šis ir jautājums par valsts nākotni, kas nevarētu kļūt par politiskās tirgošanās objektu. Taču nav pamata runāt par koalīcijas paplašināšanu, piebilda V. Zatlers. To, ka valdības paplašināšana un amatu pārdale nav koalīcijas darba kārtībā, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu uzsvēra arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Taču arī viņa uzslavēja ZZS kā konstruktīvu opozīcijas partiju, kas, piemēram, ir nobalsojusi par svarīgā Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu 1. lasījumā. Ar šo likumu ir saistīti Satversmes grozījumi, kuru pieņemšanai būs nepieciešams divu trešdaļu Saeimas vairākuma atbalsts. S. Āboltiņa pateicās Valsts prezidentam A. Bērziņam, ka viņš ir sācis iekšpolitiski tik svarīgās sarunas ar partijām. Uz žurnālistu vaicāto, vai A. Bērziņš redz ZZS vietu koalīcijā, Valsts prezidents atbildēja, ka tā ir partiju pašu izšķiršanās, taču skaidrs esot viens - koalīcijai nav divu trešdaļu balsu vairākuma.