Ieslodzīto jautājums ir kārtējais ķīlis jau tā ļoti sliktajās ASV un Afganistānas attiecībās, kuras sarežģījušas domstarpības par ārvalstu karavīru uzturēšanos Afganistānā arī pēc 2014. gada, kad paredzēts izvest lielāko daļu no starptautiskajiem spēkiem.
Uz rokām afgāņu asinis
Afganistānas valdība ir paziņojusi, ka tuvākajās divās nedēļās atbrīvos 37 ieslodzītos, kurus ASV apsūdz nāvējošos uzbrukumos vietējiem un Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) karavīriem.
Visi atbrīvojamie ir ieslodzīti Parvānas cietumā, kas atrodas līdzās amerikāņu gaisa spēku bāzei Bagramā. Cietumā, ko ASV bruņotie spēki pagājušā gada martā nodeva afgāņu kontrolē, pašlaik atrodas aptuveni 650 ieslodzīto.
Janvāra sākumā Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī paziņoja par lēmumu atbrīvot no Parvānas cietuma 72 no 88 iemītniekiem, kurus ASV uzskata par īpaši bīstamiem Afganistānas drošībai. Viņš izteicās, ka Parvānas cietums ir «talibu sagatavošanas vieta», kur nevainīgi afgāņi tikuši spīdzināti, lai ienīstu savu valsti, raksta AP.
Īpaša Afganistānas valdības komisija, kas izvērtēja šo 88 ieslodzīto lietas, šonedēļ paziņoja, ka atbrīvos pirmos 37 ieslodzītos, jo trūkstot pierādījumu viņu vainai.
Afgāņu lēmums ir sadusmojis ASV, kas uzskata, ka Afganistānas valdība atbrīvo «sabiedrībai bīstamus nemierniekus, uz kuru rokām ir afgāņu asinis». Amerikāņu rīcībā esot spēcīgi pierādījumi - apsūdzēto DNS pēdas uz spridzekļiem un uzbrukumos izmantotu sprāgstvielu atliekas uz viņu drēbēm, kas ļaujot turpināt izmeklēšanu un tiesāt viņus.
«37 atbrīvojamo vidū ir 17 cilvēku, kuri ir saistīti ar improvizēto spridzekļu izgatavošanu vai to izmantošanu uzbrukumos, trīs personas ir tieši piedalījušās vai zinājušas par uzbrukumiem, kuros ievainoti vai nogalināti 11 Afganistānas Nacionālo drošības spēku locekļi, kā arī četras personas, kuras piedalījās vai zināja par uzbrukumiem, kuros ievainoti vai nogalināti 42 ASV un koalīcijas spēku kareivji,» apgalvo ASV spēku Afganistānā virspavēlniecība.
Amerikāņi ir pārliecināti, ka atbrīvotie atgriezīsies islāma dumpinieku rindās, tādēļ Pentagons neizslēdz iespēju, ka ISAF varētu mēģināt viņus aizturēt vai izmantot arī galējus līdzekļus.
J. Karzajī pārstāvji paziņojuši, ka ASV centieni bloķēt ieslodzīto atbrīvošanu ir «acīmredzams Afganistānas suverenitātes pārkāpums».
Karzajī bravūra
ASV un Afganistānas attiecībās ir iestājusies nopietna krīze, jo H. Karzajī atsakās parakstīt Divpusējo drošības vienošanos, uz ko uzstāj amerikāņi. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija grib līguma parakstīšanu, lai nolemtu, cik daudz amerikāņu paliks Afganistānā pēc 31. decembra un veiks afgāņu spēku apmācību.
H. Karzajī vēlas, lai vienošanos ar amerikāņiem paraksta viņa pēctecis, kuru afgāņi izraudzīsies aprīlī paredzētajās prezidenta vēlēšanās. Viņš arī uzstāj, ka drošības līgumu var noslēgt tikai tad, ja ASV iesaistīsies miera sarunās ar talibiem.
ASV ir skaidri pateikušas, ka vienošanās neparakstīšanas gadījumā Afganistānu atstās pilnībā visi tur pašreiz esošie 57 tūkstoši ISAF spēku karavīru. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens šonedēļ brīdināja, ka Afganistānas drošības spēki var palikt bez ārvalstu finansējuma, ja Kabula tuvākajā laikā neparakstīs Divpusējo drošības vienošanos, ziņo Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība.
Analītiķi domā, ka H. Karzajī izaicinošā uzvedība pret amerikāņiem ir saistīta ar vēlmi parādīt afgāņu sabiedrībai, ka viņš nav vadāms politiķis. «Kabula grib parādīt, ka ASV aiz sevis neatstās marionešu režīmu,» ģeopolitiskās izlūkošanas uzņēmuma STRATFOR analītiķis Kamrans Bohari sacīja izdevumam Stars and Stripes.