Tā tapa biedrība _Zinis_ jeb Zināšanu un inovācijas sabiedrība, kas Latvijas iedzīvotājus izglīto par inovācijām un radošu biznesa ideju autoriem palīdz ieceres realizēt.
Bezdarbnieces rīkojas
«Esam rīcības cilvēki,» saka Vita. Tieši tāpēc, pagājušā gada aprīlī uzzinot, ka LIAA Zināšanu un inovācijas sistēmas departamentu jūlijā likvidēs, viņa ar Agnesi izšķīrās nesēdēt un negaidīt likteni. Lai gan aģentūra atrada iespēju darbiniekus paturēt, jaunie pienākumi būtu saistījušies ne vairs ar pasākumiem, semināriem, mācībām biznesa iesācējiem, bet gan ar administratīviem papīru darbiem. Vita un Agnese izšķīrās turpināt to, ko bija darījušas līdz šim, tikai nu jau kā biedrība Zinis. Sveci - unikālās zināšanas par to, kā rosināt, atbalstīt un iedzīvināt inovatīvas uzņēmējdarbības idejas, - bija žēl turēt zem pūra.
Kāpēc biedrība, nevis konsultāciju uzņēmums? Zelta vidusceļš, saka Vita, kurai ir daudzu gadu pieredze valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju jomā. «Neesmu gatava uzreiz ielēkt privātajā sektorā, turklāt izskatītos dīvaini, ja privāts uzņēmums daļēji strādātu bez maksas - tas kropļotu biznesa konsultantu tirgu.» Vitas nākotnes mērķis ir kļūt par starptautiska līmeņa inovācijas eksperti, kas palīdzētu veidot zināšanu sabiedrību arī trešās pasaules valstīs, tāpēc Zinis ir tramplīns. Savukārt Agnese nākotnē tēmē uz sava biznesa sākšanu, tikai pagaidām vēl gaida īsto ideju. «Biedrība ir starpposms, kā varu dot labumu citiem un pilnveidot savas zināšanas,» viņa saka. Arī Ģirts Kindzulis, kas ir trešais «valis» Ziņa kodolā, domā par uzņēmējdarbību, bet pagaidām ir vienīgais no biedrības valdes, kuram ir darbavieta - Rīgas plānošanas reģiona ES fondu informācijas centrs. Vita un Agnese oficiāli ir bezdarbnieces, taču nu jau domā atteikties no šī statusa, jo biedrība uzņēmusi apgriezienus.
Dara to, kam tic
Lai gan vārds «inovācija» jau šķiet apvazāts, Zinis teic, ka cilvēku izpratne par to, kas tas ir un ko ar to iesākt, vēl jāpilnveido. Šajā ziņā biedrība «šauj» visos virzienos - bikstot un izglītojot gan esošos un potenciālos biznesa sācējus, gan pašvaldības, jo cilvēks ar savu ideju vispirms dosies uz vietējo pagastmāju, gan aktīvas sabiedrības daļas, piemēram, jauniešus, kas savā dzīvesvietā spētu uzkurināt nepieciešamību pēc atbalsta radošam biznesam, kā arī citus inovācijas profesionāļus, kuru padomi jaunajiem uzņēmējiem noderētu. Pēdējos Zinis cenšas apvienot savā mājaslapā. Biedrības mērķis ir Latviju padarīt par auglīgu augsni inovācijām.
Biedrība rīko mācības, bezmaksas informatīvus un motivējošus seminārus par inovācijām uzņēmējdarbībā un biznesa sākšanu - ar tiem Zinis vizinās pa visu Latviju. Otrs virziens - ideju autoru bezmaksas konsultācijas. Ja projekts ir vērtīgs un attīstāms, Zinis pret atlīdzību var pieslēgties arī idejas realizēšanai. «Bet strādājam tikai ar tām idejām, kam pašas ticam,» saka Vita un klāsta, ka inovācija nav Schwarzkopf jaunais šampūns vai vienkārši jauns izgudrojums, bet gan radošs produkts, kas vajadzīgs ne tikai tā radītājam, bet arī citiem, kas to gatavi pirkt. Latvijā pieejami dažādi inovāciju atbalsta (un finanšu) instrumenti, un Zinis cenšas ieteikt katrai idejai piemērotāko. Top arī interneta vietne inovacija.lv, kur būs vienkopus atrodamas vadlīnijas par idejas virzīšanu un interaktīvi materiāli, raisās arī sadarbība ar citām NVO, jo «tādu, īpaši inovāciju jomā, nevar būt par daudz». Uz Ziņa nākotni Vita, Agnese un Ģirts gan raugās visai elastīgi. Iespējams, būs filiāles, iespējams, kādreiz būs uzņēmums, kas biedrību finansē, bet tikpat iespējams, ka agri vai vēlu tā dabiskā nāvē nomirs.
Pamodināt radošumu
Pienākumus biedrībā trijotne sadalījusi pēc katra iespējām un varēšanas, bet robežas jau sākušas izplūst. «Viens no otra mācāmies. Arī strādājam ar cilvēkiem, kas gatavi dot. Un pēc kosmosa likumiem - cik dosi pats, tik saņemsi pretī,» smaida Vita.
Lai gan sākuma lēciens biedējis un prasījis saņemšanos, no skarbām pieredzes mācībām Zinis līdz šim ticis pasargāts. «Mūsu devumu cilvēki kāri tver,» saka Agnese un brīnās - cik gan blīvi patlaban dīgst radošas idejas! «Cilvēki saprot, ka vairs nevarēs dzīvot kā līdz šim. Lielākais izaicinājums - apzināties un iemācīties izmantot savus iekšējos resursus, radošumu. Tāpat kā izmantojam tikai mazu daļiņu no savām smadzenēm, mūsos katrā ir milzīgi iekšējie resursi, tikai tie guļ,» atzīst Vita. Pati savējos viņa modina arī Nordea bankas bezdarbnieku Iespēju skolā, kur kļuvusi par stipendiāti un citiem bezdarbniekiem nu māca radoša biznesa sākšanu. «Es pēc būtības neesmu lektore, bet iesaistījos, jo gribēju atkal izbaudīt uzvaras garšu,» Vita pamato. Savulaik viņa - nesamaksājot ne santīma, bet «padomājot ar galvu» - tā pabijusi ASV. Arī citus valsts iestāžu darbiniekus, kam draud atlaišana, Vita aicina padomāt, kā ar savām zināšanām un prasmēm nesēdēt tikai savā kaktā. «Latvija joprojām ir iespēju zeme.»