«Piemēram, ja Filmu daļa riskē un par lielu naudu nopērk sestdienas vakaram izcilu un jaunu filmu, tad ko mēs liksim šajā pašā laika slejā atlikušo mēnesi?» retoriski jautā A. Rozenvalde. «Filmu daļās, cik zinu, arī komerckanālos, nestrādā cilvēki, kam labs kino un labi seriāli būtu vienaldzīgi. Taču dažādu ierobežojumu ir tik daudz… Kaut vai vardarbības procents filmās, laika limiti vai sabiedriskajai televīzijai, manuprāt, absolūti pretdabiskā atkarība no reitingiem - tieši tā mūs pielīdzina komerctelevīzijām un spiež strādāt reklāmdevēju interesēs. Tēlaini sakot, starp Vudiju Allenu un veļas pulvera reklāmu, ko labprāt šauj iekšā palētā bojevikā, LTV liek izvēlēties veļas pulveri.»
Kāds risinājums, stratēģija, kritēriji?
«Krīzes apstākļos esam pieņēmuši savā ziņā Zālamana lēmumu - labāk lai sabiedriskajā TV ir vairāk bērnu un t. s. izglītojošo filmu, nekā izdodam naudu par vienu superpopulāru amerikāņu seriālu. Ja ir izvēle starp franču izcilo, dažādas balvas ieguvušo dokumentālo filmu seriālu Pasaule no putna lidojuma vai kvalitatīvu BBC filmu komplektu, es tiešām uzskatu, ka tas LTV ir vērtīgāk par kārtējo Grejas anatomijas sezonu (un šis ir tas populārākais ārzemju seriāls LTV1, kaut arī 60 tūkstošu auditorija nav nekāda lielā pat Latvijai). Lūpukrāsas džungļiem arī bija zemi reitingi, kaut gan pēc Seksa un lielpilsētas panākumiem tā nevajadzēja būt. Tad ko runāt par igauņu seriālu - tam auditorija bija vienkārši smieklīga, kaut filma nebija sliktākais, ko rāda mūsu televīzijās. Poļu «viesstrādnieku seriālu» Londonieši, kas taču būtu tik aktuāls Latvijai, kur tik daudzi dodas strādāt uz Īriju, arī skatās ar grūtībām. Tagad mēs gatavojam desmitgades dāņu labāko seriālu Nikolajs un Jūlija un trīcam, kā uztvers. Ne par kādiem globālajiem hitiem pagaidām nevar būt ne runas. Iepriecināsim TV skatītājus ar Eiropas Kinoakadēmijas gada balvu ceremonijas tiešraidi no Tallinas.»