Paradumi mainās
Pirms pāris gadiem viens no sadzīves tehnikas ražotājiem apkopoja četras galvenās tendences, kas maina mūsdienu cilvēka mājsaimniecības paradumus un iespaido arī sadzīves tehnikas izvēli. Pirmkārt, ilgākas darba stundas un mazāk brīva laika. Tas diktē, piemēram, to, ka no pamatīgas iknedēļas tīrīšanas cilvēki pāriet uz steidzamu ikdienas uzkopšanu, kas var notikt jebkurā laikā, tāpēc tehnikai jābūt pēc iespējas klusai. Otrkārt - dzīvojamās telpas izmaiņas. Arvien vairāk cilvēku pasaulē karjeras dēļ atliek precības vai kopdzīvi, tāpēc aug viena cilvēka mājsaimniecību skaits. Tātad sadzīves tehnikai jābūt maksimāli kompaktai. Pārējās divas tendences ir vēlme pēc tīkama dizaina un zaļā dzīvesveida popularitāte.
Šīs tendences apstiprina arī Latvijas sadzīves tehnikas tirgotāji. «Viss virzās uz to, lai ar iekārtu varētu izdarīt pēc iespējas vairāk, bet elektroenerģijas patēriņš būtu mazāks un iekārta lietošanā izmaksātu lētāk,» saka Dmitrijs Matjušins, Elkor iepirkumu menedžeris. Ražotāji sākuši piedāvāt visdažādākās ierīču izmēra un ietilpības variācijas un dizaina eksperimentus. Piemērs - dizaina ledusskapis ar spoguļdurvīm un zilām, mirdzošām diodēm. Mūsdienu cilvēks cenšas ēst vairāk dārzeņu, un, domājot par to uzglabāšanu, reaģē ledusskapju ražotāji. Līdzīgi arī veļasmašīnu ražotāji seko līdzi pārmaiņām audumu tehnoloģijās. Tiesa, jo vairāk iekārtā elektronikas un funkciju, jo tā maksās dārgāk. Ieejot regulārā apritē, jebkura inovācija gan pakāpeniski kļūst lētāka.
Neiekrist uz parametriem
Tomēr ne visas modernās «fīčas» piedzīvo gaidīto uzvaras gājienu. Piemēram, Latvijas iedzīvotājiem savulaik neiepatikās ne runājošā veļasmašīna, ne trauku mašīna ar stikla durvīm, stāsta D. Matjušins. Savukārt visā pasaulē nācies pārtraukt ražot veļasmašīnas ar iebūvētu nanoplāksni, kas iznīcina baktērijas, - izrādījies, ka tas pārāk kaitē izlietotā un vidē nonākošā ūdens kvalitātei.
«Sadzīves tehnika ir ļoti individuāls produkts, jo katram cilvēkam, ģimenei ir savas vajadzības un paradumi,» saka D. Matjušins. Tas arī nosaka iekārtu un funkciju izvēli. Citi būtiski argumenti - iekārtas izmērs, lai tā ietilptu mājoklī, ekonomiskums un cena, uz ko pircēji patlaban raugās īpaši apdomīgi. Tiek pētīti arī tehniskie parametri. Sadzīves tehnikas pārdevēji gan iesaka uz tiem neiekrist un pievērst uzmanību, kā katrs ražotājs tos mērījis. Piemēram, tvaika nosūcējiem jauda var būt mērīta dažādos punktos, tāpēc labāk uzticēties ausīm - jo jaudīgāks nosūcējs, jo tas būs skaļāks. Trauku mašīnām ūdens patēriņu visi ražotāji nosaka vienā standartprogrammā, taču vēlams salīdzināt, cik šī programma katram modelim ir ilga un kādas darbības tajā ietilpst.
Nākotne - gudrā māja
Sadzīves tehnikai ir sava mode un popularitātes viļņi. Latvijā patlaban krasi sarucis pieprasījums pēc mikroviļņu krāsnīm, toties audzis pēc konvekcijas krāsnīm. Dažādās valstīs atšķiras arī atsevišķu funkciju popularitāte. Piemēram, ierīču atliktais starts iecienīts tur, kur elektrības vai ūdens tarifs naktī ir zemāks nekā dienā.
Visā pasaulē sadzīves tehnikas nākotne lēnām virzās «gudrās mājas» virzienā, vērtē tehnoloģiju eksperts žurnālists Juris Kaža. «Gudrā māja», kurā ar sensoriem, kamerām vai tālvadību var atvērt vai aizvērt logus, ieslēgt vai izslēgt apkuri u. tml., nav jauna ideja, taču atgriežas līdz ar uzsvaru uz energoefektivitāti. Resursu taupīšanas opcijas arvien vairāk parādīsies arī mājsaimniecības iekārtās - kaut vai kā iespēja parastas programmas vietā izvēlēties zaļāku, J. Kaža prognozē. Iebūvētā ierīču gudrība arvien vairāk varētu skart praktiskas instrukcijas, kā kaut ko pagatavot vai izmazgāt. «Gudrā māja» arī izmaksu ziņā nākotnē var kļūt iespējama. «Visu komerciālo un dārgo patlaban grauj tas, ka visa digitālā tehnika un liela tās veiktspēja kļūst dramatiski lētāka, kā arī tas, ka viss, kas kādreiz bijis komerciāls, agri vai vēlu tiek atdarināts ar atvērtā koda līdziniekiem internetā,» J. Kaža pamato.