Pārliecinoša favorīte
Tas, vai D.Grībauskaitei pietiks ar vienu kārtu, faktiski ir vienīgā atlikusī vēlēšanu intriga. 53 gadus vecā D.Grībauskaite pašlaik ir populārākā Lietuvas politiķe, kurai ir visas iespējas uzvarēt vēlēšanās un valsts galvas amatā nomainīt līdzšinējo prezidentu Valdu Adamku (viņš jau nostrādājis divus termiņus, tādēļ nepretendē uz atkārtotu ievēlēšanu).
Citiem kandidātiem būs grūti spēkoties ar D.Grībauskaiti. Saskaņā ar Spinter tyrimai socioloģiskās aptaujas datiem par D.Grībauskaiti grasās balsot 53% vēlētāju. Nākamais populārākais kandidāts ir sociāldemokrāts Aļģirds Butkevičs, kuru atbalsta tikai 8% vēlētāju. Tiesa gan, D.Grībauskaites popularitāte pirms vēlēšanām ir samazinājusies, jo vēl nesen viņu atbalstīja vairāk nekā 60% vēlētāju. Pēc analītiķu domām, šis kritums neapdraud D.Grībauskaites izredzes uz panākumiem.
Trešo vietu populārāko kandidātu sarakstā ieņem bijusī premjere Kazimira Prunskiene, par kuru varētu nobalsot 5% vēlētāju. Uz prezidenta amatu pretendē vēl četri kandidāti, bet viņiem ir maz izredžu uz uzvaru.
Nemanāma kampaņa
Lietuvas politikas komentētāji spriež, ka šī vēlēšanu kampaņa paliks vēsturē kā viena no garlaicīgākajām. Lietuvā pieņemts likums, kas aizliedz politiskās reklāmas rādīšanu televīzijā, aizliegta arī koncertu un tamlīdzīgu akciju rīkošana, dāvanu izdāļāšana. Vienīgais atļautais kandidāta reklamēšanas veids ir īpaši stendi, kuros var izlīmēt kandidātu plakātus, taču jāņem vērā, ka to lielums ir ierobežots ar likumu. Kandidātiem arīdzan ir iespēja atbildēt uz jautājumiem īpašos TV un radio raidījumos, kas pēc satura vairāk atgādina eksāmenu kārtošanu.
Arī presē ir diezgan maz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu, jo ekonomikas krīze ierobežo naudas summas, ko kandidāti varētu atvēlēt sevis slavināšanai. Izpalicis arī prognozētais «kompromātu karš» pret D.Grībauskaiti, lai gan viņas biogrāfijā ir dažas noslēpumainas lappuses. D.Grībauskaite jau pašā priekšvēlēšanu kampaņas sākumā pacentās izkliedēt baumas par viņas netradicionālo seksuālo orientāciju, bet nesen publicēja arī savas dzimšanas apliecības kopiju, jo bija paklīdušas runas, ka viņa pēc izcelsmes nemaz nav lietuviete.
Nācijas glābēja
Lietuvas politologs Darjus Varanavičs šo vēlēšanu kampaņu raksturo kā «sliktas kvalitātes amatieru politisko izrādi». Pēc viņa domām, kampaņai ir vairāki būtiski trūkumi, kas apgrūtina demokrātisku izvēli. Pirmkārt, kampaņa bija pārāk īsa, jo divu mēnešu laikā grūti izvērtēt visu informāciju par kandidātiem. Otrkārt, ar reitingu palīdzību tika radīts favorīta tēls, kas apslāpēja jebkādu intrigu.
Politologs spriež, ka Lietuvas prezidenta postenim ir arī daži sistēmiski trūkumi. «Viens no tiem ir prezidenta bezpartijiskais statuss, kas nostiprināts konstitūcijā. Tas rada trīs problēmas: nemitīgās spekulācijas par to, kurai partijai simpatizē prezidents; partiju vājumu, jo tām liegta iespēja cīnīties par valsts vadītāja amatu; prezidenta komandas vājumu, jo dažādas interešu grupas mēģina izdarīt spiedienu uz bezpartijisko prezidentu,» Dienai stāsta D.Varanavičs.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā gandrīz nemaz netika runāts par kandidātu uzskatiem un programmām. Kandidātu domas varēja uzzināt tikai no dažām atbildēm, ko viņi sniedza TV raidījumos. Šīs atbildes radīja priekšstatu, ka D.Grībauskaite ir kritiski noskaņota pret tagadējo valdību, jo uzskata, ka vajadzēja aktīvāk cīnīties pret ekonomikas krīzi.
Tomēr intervijā portālam Delfi.lt viņa atzina, ka negrasās pieprasīt tagadējā premjera Andrus Kubiļus nomaiņu. «Tagadējā valdība dara visu iespējamo, lai glābtu valsti no finanšu sabrukuma, un es to atbalstu,» teica D.Grībauskaite.
D.Varanavičs secina, ka vēlēšanu kampaņa kārtējo reizi atsedza milzīgo plaisu starp politisko eliti un sabiedrību. Pēc viņa domām, D.Grībauskaite uzņēmusies nācijas glābējas misiju. ES komisāre nolēmusi pamest darbu Briselē un atgriezties Lietuvā, lai palīdzētu pārvarēt krīzi. «Lietuviešu konservatīvisms netraucēs sievietes kļūšanai par valsts galvu, jo Grībauskaiti vislabāk raksturo nevis viņas dzimums, bet gan glābējas tēls,» spriež D.Varanavičs.