Diena jau vēstīja, ka NVD kā vienu no iemesliem zemajai sieviešu atsaucībai apmeklēt bezmaksas vēža pārbaudi ir minējis VVC aizliegumu uzaicinājumus sievietēm ierasties uz pārbaudēm izsūtīt arī krievu valodā. Tam nepiekrīt A. Kursītis un norāda, ka sieviešu apmeklētības procents ir vienāds gan Daugavpilī, gan Valmierā, kur ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju etniskais sastāvs. A. Kursītis skaidroja, ka likums par valsts valodu noteic, ka valsts un pašvaldību iestādes informatīvos paziņojumus izplata tikai valsts valodā, izņemot tādus gadījumus kā epidēmijas vai ārkārtas situācijas, kā arī informāciju, kas saistīta ar starptautisko tūrismu vai ES brīvu preču apriti. A. Kursītis uzskata, ka likumā nekas nav jāmaina un informatīvos paziņojumus nedrīkstētu izsūtīt līdztekus valsts valodai vēl kādā minoritāšu valodā, jo tādējādi tiktu diskriminētas citas mazākumtautības. «Kāpēc paziņojumam būtu jābūt tieši krievu valodā, nevis lietuviešu vai baltkrievu, kas arī ir nozīmīgas Latvijas minoritātes,» retoriski vaicāja A. Kursītis. VVC pārstāvim nozīmīgs nešķita arī arguments, ka tikai valsts valodā ir grūti sasniegt sociālās atstumtības riska grupas, piemēram, sievietes ar zemu izglītības līmeni vai dzīvojošas izolētā krievu kopienā Latgales lauku ciemos, kuros varbūt vispār nav neviena latvieša. A. Kursītis klāstīja, ka tādā gadījumā šādus uzaicinājumus vajadzētu izsūtīt arī romu valodā.
Citu viedokli Dienai pauda veselības ministre Ingrīda Circene (V), kura atzina, ka mērķis esot sasniegt pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku neatkarīgi no tautības, dzīvesvietas, izglītības līmeņa utt. Ministre norādīja, ka viens no risinājumiem būtu uzaicinājumam uz skrīningu valsts valodā pievienot arī tulkojumu. Jāpiebilst, ka NVD mājaslapā informācija par šīm pārbaudēm ir atrodama arī krievu valodā, tomēr jāņem vērā, ka vismaz pagaidām visas Latvijas sievietes nelieto internetu.
Sabiedrības veselības eksperts Viktors Jaksons Dienai atzina, ka normālā situācijā, protams, visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāzina latviešu valoda, taču diemžēl realitāte ir atšķirīga un ar to nevar nerēķināties. «Manuprāt, šajā gadījumā no sabiedrības veselības viedokļa pats būtiskākais ir, lai konkrētā vēsts sasniegtu maksimāli plašu auditoriju, jo pretējā gadījumā tas valstij izmaksās ļoti dārgi.» Līdzīgās domās ir arī Saeimas Veselības apakškomisijas deputāte Aija Barča (ZZS), kura Dienai norādīja, ka aizliegums izsūtīt ar veselības aprūpi saistītus informatīvus paziņojumus citās valodās nav īstais un labākais veids, kā stiprināt valsts valodu. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) Dienai atzina, ka acīmredzami minētā informācija nav sasniegusi visu tās mērķauditoriju: «Likums par valsts valodu, protams, ir jāievēro, taču atsevišķos gadījumos varētu būt atkāpes nevis pēc burta, bet pēc jēgas.» Deputāts gan atzina, ka nevar pateikt, vai tāds ir konkrētais gadījums, jo nav tajā iedziļinājies.