Vēlas, bet nevar
Rīdziniecei Ilzei Kalnpurei jau no bērnības patikuši zirgi. Kopš 16 gadu vecuma viņai piederējis arī pašai savs zirgs, ko turējusi stallī zemnieku saimniecībā Pierīgā. Līdz ar to apgūtas gan zirga kopšanas, gan jāšanas prasmes un veiksmīga pieredze bijusi arī jāšanas sportā. Lai gan dzīve Ilzi ievirzījusi jurista profesijā un šajā jomā nostrādāti 10 gadu, pavasarī viņa nolēmusi karjeru mainīt, jo jurisprudence nav sirdslieta. Vienmēr gribējies strādāt ar zirgiem, tāpēc neizlolots sapnis bijis reitterapija. Saņemoties drosmi dzīvi kardināli mainīt, Ilzi sagaidījusi vilšanās - pat ar visu vēlēšanos un gatavību ieguldīt līdzekļus Latvijā nav iespējams iegūt reitterapijas sertifikātu. Savukārt bez specifiskajām zināšanām strādāt nedrīkst. Ilze meklējusi iespējas arī ārpus Latvijas, tomēr tuvākajās kaimiņzemēs - Lietuvā un Igaunijā - tādu iespēju nav izdevies atrast, savukārt doties mācīties uz Lielbritāniju vai Nīderlandi jaunā sieviete nav gatava, jo jāaudzina skolas vecuma bērns. Tādēļ atlicis vien nolaist rokas.
Teorētiski Ilze varētu mēģināt apgūt medicīnas studijas, jo reitterapeitam jābūt ar medicīnas izglītību, tomēr nav garantijas, ka pēc trīs gadu ilgas mācīšanās «mediķos», savas prasmes varēs papildināt speciālā reitterapijas programmā. «Skumji, ka nevar īstenot savu sapni,» Dienai atzīst Ilze.
Daļa krāpjas
To, ka Latvijā patlaban nevar iegūt reitterapijas sertifikātu, Dienai apliecina arī Latvijas Profesionālās reitterapijas asociācijas vadītāja Olga Bērziņa. Iemesls ir tas, ka nepastāv nevienas šādas studiju programmas, savukārt mācīt speciālistus var vien valsts akreditēta mācību iestāde. Līdz ar to, ja kaut kur Latvijā tiek piedāvāti reitterapijas kursi, tā ir atklāta krāpšana. Problēma ir arī tā, ka daudzi zirgu īpašnieki uzskata - pietiek ar mierīgiem zirgiem, lai piedāvātu reitterapiju. Tomēr praktizēt šo terapijas veidu bez zināšanām var būt pat bīstami pacientam, jo ar dažām saslimšanām šāda terapija nav piemērota un var rasties komplikācijas. Tieši tāpēc reitterapijas speciālistam jābūt attiecīgai medicīnas izglītībai un sertifikātam, kas to apliecina.
O. Bērziņa arī uzskaita labumus, ko dod reitterapija, - zirga ritmiskās kustības un siltums pāriet uz pacientu, līdz ar to notiek pastāvīga jātnieka muskulatūras trenēšana, muskuļu tonusa normalizēšana, tiek stimulēta normāla kustība, un paaugstinās tās aktivitāte, uzlabojas koordinācija, balanss un līdzsvars.
Labo rezultātu piemērs ir puiša no Baldones Riharda Snikus sasniegumi, kurš, par spīti cerebrālajai triekai, paralimpiskajās spēlēs iejādē izcīnīja 4. vietu.
Plānos ir
Vēl bez Latvijas Profesionālās reitterapijas asociācijas par iespēju Latvijā iegūt reitterapijas sertifikātu iestājas arī Jauno jātnieku skola. Tās direktore Inga Praņevska Dienai norāda, ka ar Veselības ministriju (VM), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un citām iestādēm diskusija sākta jau februārī, tomēr jautājums uz priekšu nevirzās. Toreiz darba grupā izvirzīti divi priekšlikumi - izveidot bakalaura studiju programmu, kas, līdzīgi kā citas profesionālās bakalaura programmas, ilgtu trīs līdz četrus gadus un būtu pieejama cilvēkiem pēc vidējās izglītības iegūšanas. Savukārt speciālistiem, kuriem jau ir medicīniskā izglītība un izpratne par cilvēka kustības un līdzsvara mehāniku, nepieciešams izveidot programmu, kurā tie var iegūt papildu kvalifikāciju reitterapijā jeb metodes sertifikātu.
RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāns Aivars Vētra gan vairāk sliecas par labu otrajam variantam. Viņš Dienai paskaidroja, ka svarīgi ir, lai šādam speciālistam ir medicīniskā izglītība, un tādēļ viņš to redz kā viengadīgu studiju programmu papildus profesionālajai kvalifikācijai. Jau patlaban RSU ir vajadzīgie pasniedzēji un plāns, kas būtu jāmāca, bet nav nepieciešamā finansējuma. To paredzēts prasīt VM, jo, pēc A. Vētras domām, programmai nevajadzētu būt par maksu, citādi no absolventiem nevarētu sagaidīt darbu valsts pasūtījuma ietvaros. Tādēļ, lai runātu par konkrētiem plāniem, jāzina skaidra ministrijas nostāja.
VM gan norāda - par šo jautājumu tiek diskutēts, tāpēc skaidras atbildes par iespējamo finansējumu nav. Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders vien piebilda, ka VM ir ieinteresēta diskusiju turpināt un vajadzības gadījumā veikt arī izmaiņas normatīvajos aktos.