Sīkāku skaidrojumu par pieņemto lēmumu Dienai no J. Bordāna viņa darba vizītes Īrijā dēļ uzzināt neizdevās, taču iepriekš aģentūrai LETA ministrs paudis, ka darba grupas izveides mērķis esot nodrošināt demokrātiskai sabiedrībai pilnvērtīgu, kvalitatīvu informācijas un diskusiju telpu Latvijā, garantētu vārda brīvību, viedokļu daudzveidību, neatkarīgu informācijas vidi, tajā skaitā plašsaziņas līdzekļu finansējuma caurskatāmību. Ministrs iecerējis, ka darba grupā būtu jāiesaistās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, vairāku Saeimas komisiju un atsevišķu ministriju un augstskolu pārstāvjiem.
Ministra preses sekretāre Līga Ādamsone slimības dēļ plašākus komentārus nesniedza, tikai norādīja, ka nekādu politisko motīvu šeit neesot un darba grupa izveidota, lai «vairāk domātu par latvisko vidi, demokrātisko vidi, Eiropas vidi, lai Latvijā nedominētu citvalodīgas informatīvās telpas». Viņa piebilda, ka iecerētās izmaiņas «attieksies uz visiem medijiem, veicot grozījumus likumdošanā».
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja, mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka izmaiņas mediju darba regulējumā ir nepieciešamas. «Ir vairākas svarīgas problēmas, kas nav atrisinātas, jo medijiem izpildvarā nav nevienas institūcijas, kas tieši atbild par mediju darbību,» saka A. Rožukalne. Viņas skatījumā tāds varētu būt departaments Kultūras ministrijā. Viņa arī uzsver, ka izstrādes stadijā jau ilgstoši esot dažādas izmaiņas likumdošanā, kas varētu uzlabot mediju profesionālās darbības pamatu un tās tiesisko ietvaru. Normatīvie akti esot jāpapildina jautājumos par masu mediju statusu, interneta medijiem, redakcionālo neatkarību un īpašnieku caurskatāmību. Latvijā joprojām neesot arī ierobežojumu mediju dibināšanai, tāpēc tādus var veidot arī partijas, pašvaldības un reklāmas aģentūras, tādējādi degradējot izpratni par medijiem vispār.» Tomēr šajā iecerē es redzu arī diskutējamas lietas, kas liek domāt, ka darba grupas uzdevumi var būt saistīti ar politiskām idejām, kam nav nekāda sakara ar mediju likumu kvalitāti,» uzsver A. Rožukalne. Viņa norāda, ka ieceres par nacionālās intereses ievērojošu informācijas telpu un Eiropas informācijas pavairošanu, viņasprāt, ietverot ne tikai aktuālus politiskos jautājumus, bet arī tādus plānus, ko diez vai būtu iespējams ierakstīt likumdošanā.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Sergejs Kruks uzskata, ka valdības neapmierinātība ar mediju darbību pēdējo divu gadu laikā esot kļuvusi izteikta un šāda iniciatīva sākot izskatīties «pēc valstsvīru iejaukšanās žurnālistikā». Viņš norāda, ka mērķis «pilnveidot plašsaziņas līdzekļu darbu» esot žurnālistu profesionālās pašorganizācijas lieta, nevis ministrijas kompetence, turklāt žurnālisti uz mediju institūcijām kavējošiem likumdošanas trūkumiem esot norādījuši jau sen. «Runājot pragmatiski, šī iniciatīva ir vērsta pret Saskaņas centru - ministrija domā, ka, apkarojot medijus krievu valodā, izdosies mazināt SC popularitāti,» uzskata S. Kruks.