Ekonomiskajai krīzei var būt arī pozitīvas sekas, ja cilvēkam ir pozitīva domāšana. Pirmo reizi Latvijas jaunāko laiku vēsturē sākt veselīgāku dzīvesveidu motivē nevis negaidītu veselības problēmu rašanās vai pārliecība, bet cenu un nodokļu kāpums. Cilvēki vairāk izvēlas iet kājām vai braukt ar velosipēdu.
Izrādās, daudziem jaunā izvēle sagādā pārsteigumu. Pozitīvs pārsteigums, ka tur, kur agrāk nācās nīkt garā sastrēgumā, ar riteni var nokļūt ātrāk. Atziņa, ka pašsajūta ir labāka, aizejot uz darbu kājām, nevis stumdoties trolejbusā. Pie veikalu ieejām veidojas velosipēdu rindas. Braukt ar riteni kļuvis pat stilīgi.
No vienas puses, varam pasmaidīt - vēl pāris tādu gadu, un atdzims arī pajūgi. No otras puses, pārmaiņas cilvēku pārvietošanās ieradumos arī ir tā sauktās «strukturālas pārmaiņas». Cilvēku pāriešana no autobraucējiem kājāmgājējos ir mazs strukturālo pārmaiņu piemērs, ko stimulē tā valsts politika, kuru īsteno valdība, balstoties uz aizdevēju ieteikumiem.
Tas ir labi, ka cilvēki izvēlas velosipēdu, kas ir veselīgi un nepiesārņo dabu. Tas ir labi, ka cilvēks izkustas kājām, nevis sēž tikai mašīnā vai sabiedriskajā transportā. Tomēr būtu labi, ja šī izvēle tik tiešām būtu brīvprātīga, nevis piespiedu variants krīzes situācijā. Savukārt vara būtu parūpējusies ne tikai par cilvēku izsēdināšanu no automašīnām, bet arī par veloceliņiem un riteņu stāvvietām.