Eiropas Savienības mājā 13. jūnijā plašākai sabiedrībai tika prezentēta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) izstrādātā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares prioritāšu harta. Tā ir asociācijas apņemšanās palīdzēt sabiedrībai būt inovatīvai, tehnoloģiski izglītotai un attīstītai. Tajā izvirzīti seši būtiskākie virzieni IKT nozarē: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un vienkārši pieejams kultūras mantojums.
LIKTA un vairākas vadošās augstskolas, IT nozares uzņēmumi, darba devēju organizācijas un citi sadarbības partneri, kuri pauduši atbalstu hartas izvirzītajiem mērķiem, ir pārliecināti, ka katrs no tiem ir ceļš uz aktīvu pilsonisku līdzdalību, sociālo iekļaušanos, lielāku nodarbinātību un konkurētspējīgāku valsti starptautiskā līmenī. Turklāt atbalstu hartai izteikušas arī citas organizācijas.
Kādi ir raksta sākumā minētie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji? Tie ir iedzīvotāji, kuri, izmantojot digitālās tehnoloģijas, e-vidē var izmantot visus tos pašus pakalpojumus, ko reālajā vidē, samazinot birokrātisko slogu un administratīvos procesus. Tas nozīmē ne tikai plašāku pieejamību digitālajām iekārtām, e-identitāti, kuras pamatā ir elektroniskā identifikācijas karte (eID), vēlams ar elektronisko parakstu (e-paraksts), bet arī modernizēts mācību process skolās, parādot jaunajai paaudzei dažādos tehnoloģiju izmantošanas virzienus.
Jauniešiem ir jāparāda, kā tiek būvētas un veidotas tehnoloģijas, jāsniedz ieskats ar IKT saistītās profesijās, lai, uzsākot studijas, viņi būtu labāk sagatavoti modernās tehnoloģijas izmantot mācību procesā un dzīvē. LIKTA jau vairākkārt informējusi, ka, saskaņā ar Eiropas Savienības pētījumiem, 2015. gadā 90% no visām darba vietām ikvienā nozarē būs nepieciešamas tehniskās iemaņas, tai skaitā e-prasmes.
Savukārt moderna e-pārvalde paredz pakalpojumu pieejamību ikvienam, tai skaitā arī tiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā nelieto modernās tehnoloģijas. Efektīvu valsts un pašvaldību e-pārvaldi spēs nodrošināt tādi e-pakalpojumi, kas ir savstarpēji integrēti un intuitīvi lietojami. Būtiskākie priekšnoteikumi šā mērķa sasniegšanai ir publiskās informācijas atkārtota izmantošana (iespēja veikt valsts pieprasīto veidlapu iesniegšanu elektroniski, saņemot valsts reģistros un informācijas sistēmās jau pieejamo informāciju), e-iepirkumu ieviešana, kā arī bezpapīra dokumentācijas aprite. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce LIKTA rīkotajā diskusijā 13. jūnijā jau norādījis, ka gandrīz visās valsts pārvaldes iestādēs notiek virzība uz e-pārvaldes principu ieviešanu, un jau pašlaik lielākā daļa dokumentācijas savstarpējā apritē tiek izmantota attālināti. Tādēļ pilnīga bezpapīra dokumentācijas aprite valsts pārvaldē ir reāli sasniedzams mērķis, un drīzāk jājautā nevis kā, bet kad tiks ieviesta 100% bezpapīra aprite.
Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts ekonomiskās attīstības un tautas labklājības pamats, tādēļ viens no LIKTA hartas mērķiem ir radīt tādu IKT ekosistēmu, kas atbrīvo no nelietderīgas resursu izmantošanas, veicina darba ražīgumu un jaunu uzņēmumu rašanos, kā arī sniedz atbalstu nodokļu atlaižu veidā tiem uzņēmumiem, kuri investē inovācijās un dalās ar zināšanām. Valstī nepieciešams attīstīt izpratni par IKT kā efektīvu biznesa rīku. Viens no veidiem, kā LIKTA šo mērķi cenšas realizēt, ir rudenī gaidāmā izglītības programma mazo un mikrouzņēmumu (MMU) IKT zināšanu un prasmju apgūšanai.
Ne mazāk svarīga par sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un valsts pārvaldi ir iekļaujošas sabiedrības principu attīstība arī e-vidē, nodrošinot IKT kā atbalsta platformu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tas nozīmē vienotas pacientu datu bāzes izveidi, e-receptes ieviešanu un vienotu elektronisko veselības karti, pieeju pacienta veselības aprūpes datiem, attālinātas aprūpes IKT infrastruktūras izveidi, kā arī mūžizglītības iespēju paplašināšanu.
Un kas gan ir tauta bez tās vēstures, valodas un kultūras vērtībām? Digitālās tehnoloģijas var veicināt kultūras attīstību, Latvijas kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kā arī kultūras mantojuma izmantošanu izglītībā un izpētē. Tādēļ kultūras mantojuma vērtībām jābūt pieejamām ikvienam cilvēkam Latvijā un ārpus tās robežām (digitālā bibliotēka, e-muzejs, e-arhīvs). Tikpat būtiski ir nodrošināt pilnvērtīgu latviešu valodas attīstību un kopšanu e-vidē, vairojot latviešu valodā jaunizdoto grāmatu izdošanu arī e-grāmatu formātā. Mēs varam sasniegt garīgo izaugsmi tikai tad, ja šīs vērtības ir pieejamas visiem ne tikai klātienē, bet arī e-vidē.
IKT jomā izglītotiem iedzīvotājiem gan Latvijā, gan visā pasaulē ir izšķiroša loma konkurētspējīgas, inovatīvas un labklājīgas sabiedrības attīstības nodrošināšanā. Prasme un zināšanas iegūt, saprast, izmantot un radīt informāciju ir viena no vienojošajām vērtībām pasaulē. Diemžēl mūsu sabiedrībā trūkst izpratnes un zināšanu par IKT lomu ikdienā un kopējā valsts tautsaimniecībā, bet tas savukārt kavē produktivitātes un konkurētspējas izaugsmi. Tādēļ LIKTA apņemas sadarboties ar valsti un citiem partneriem, lai zināšanas kļūtu par vienu no nozīmīgākajiem ražošanas faktoriem un konkurētspējas nodrošinātāju arī Latvijā.