A. Perta simfoniju, kā arī Georga Pelēča, ASV dzīvojošās krievu komponistes Ļeras Auerbahas un Fēliksa Mendelszona-Bartoldi skaņdarbus _kremeratieši_ atskaņos Likteņdārzam, apliecinot atbalstu topošajam piemiņas parkam uz salas Daugavas vidū pie Kokneses. Likteņdārzs, lai iemūžinātu visu pagājušā gadsimta represīvo režīmu upuru piemiņu, top pēc Japānas ainavu arhitekta un dzenbudistu mūka Šunmio Masuno vīzijas, un to plānots atklāt Latvijas neatkarīgās valsts simtgadē 2018.gadā. Līdzīgi kā savulaik Brīvības piemineklis, tas ir visas tautas projekts, kas top par ziedojumiem. Ziedojuma zīmes var iegādāties Latvijas pastā, bet koncerta laikā - arī Lielajā ģildē.
Arvo Perts jau ieradies Latvijā, lai būtu klāt atskaņojumā, ko diriģēs viņa tautietis Tenu Kaljuste. Savas 4.simfonijas nosaukumā Losandželosa komponists pagodinājis pilsētu, kurā tā šoziem janvārī piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu somu diriģenta Esa Peka Salonena vadībā. Būtiskāks par nosaukumu šoreiz ir skaņdarba adresāts. «Savu simfoniju es veltu Mihailam Hodorkovskim (kopš 2003.gada ieslodzījumā Krievijā turētajam naftas magnātam - I.L.). Viņa personība un ar to saistītais stāsts ir plaši atspoguļots Rietumu presē. Ar savu skaņdarbu es gribētu pasniegt roku gūsteknim un viņa personā - visiem netaisnīgi vajātajiem. Es veltu simfoniju un novēlu mieru dvēselē, par spīti viņa skumdinošajiem dzīves apstākļiem.» Zīmīgi arī, ka savu iepriekšējo - Trešo simfoniju A.Perts sacerējis nu jau pirms 38 gadiem - 1971.gadā, kad pats vēl dzīvoja toreizējā Padomju Igaunijā. 1980.gadā komponists emigrēja no PSRS, jo padomju režīms viņam liedza īstenot garīgās mūzikas autora misiju. Jau labu laiku pirms pasaules pirmatskaņojuma, 4.simfonijas partitūra tika publicēta internetā. Kopš pirmatskaņojuma Losandželosā simfonija dažādu orķestru un diriģentu lasījumā skanējusi arī Eiropā (Helsinkos) un Austrālijā (Kanberā), bet ASV arī Ņujorkā. Pārņemot to Kremerata Baltica repertuārā, G.Krēmers pats spēlēs pirmo vijoli un ziedo šo koncertu sev tuvu cilvēku piemiņai un cerībai, ka Latviju gaida ziedoša un kopta dārza nākotne bez vardarbības un nesaticības.