Pasākumā, kas notiek jau piekto gadu, piedalās arī mūziķis Valdis Muktupāvels. «Parasti cilvēki dodas klausīties mūziku uz koncertzālēm, kas pieprasa noteiktu uzvedības veidu. Klausīties mūziku dabā ir kaut kas pavisam cits,» spriež V. Muktupāvels. Viņš atgādina, ka Dabas koncertzālei allaž bijušas virstēmas, par kurām stāsta zinātnieki - dzīvās un nedzīvās dabas pētnieki.
Šūnakmens ir stipri sacementēts saldūdens kaļķieža paveids, kas veidojies pirms desmit tūkstošiem gadu. Latvijas ģeologi to pasludinājuši par Latvijas nacionālo simbolu. No visām Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā, kuras zemes dzīlēs sastopams šūnakmens.
Valdis Muktupāvels atminas, ka viena no Dabas koncertzālēm tikusi veltīta čuņčiņam, cita - ķērpjiem. «Tagad es pazīstu čuņčiņu un mizgrauzi tikai tāpēc, ka esmu piedalījies Dabas koncertzālēs,» mūziķis smaida un piebilst - ļoti svarīga ir zinātnieku klātbūtne šajā pasākumā un, protams, arī dzīvā saskare ar apskatāmo objektu, lai apmeklētāji paši varētu visu sīki un smalki izpētīt.
Vēl viena Dabas koncertzāles neatņemama sastāvdaļa ir dzejnieka Pētera Brūvera klātbūtne, turklāt viņš attiecīgajai tematikai ir radījis dzejojumus. «Pēters Brūveris ir parādība un ļoti spilgta personība! Šoreiz vismaz viens dzejojums būs veltīts Calcium carbonate,» saka V. Muktupāvels.
Taču - kas gan būtu Dabas koncertzāle bez mūzikas? Par to rūpēsies Gints Sola, Aigars Voitišķis, Kaspars Tobis, Ingus Ulmanis, Julians, Roberts Rasa, Anrijs Grinbergs, Valdis un Rūta Muktupāveli. «Arī muzikālā daļa top kā kompozīcija, kas speciāli veidota konkrētajai tēmai. Mūzika jau ir tapusi, un man pasākumā būs jāgādā par mūzikas instrumentiem - dažnedažādām stabulēm, svilpēm, mēlīšu instrumentiem, koklēm...» Valdis uzskaita. Tiks izmantoti arī eksotisko zemju instrumenti. Savukārt Rūta Muktupāvela dziedās lietuviešu dziesmas, taču šoreiz tautas mūzika parādīsies tikai kā viena tēma lielajā kompozīcijā, jo izrādās, ka Dabas koncertzālēs gandrīz nekad netiekot izmantota tautas mūzika. «Ja paskatāmies globāli, tie ir mūzikas stili, kas bieži vien nepakļaujas definīcijai, bet ko var raksturot kā ambiento jeb ar vidi saistīto mūziku,» V. Muktupāvels precizē.
Vai uz Raunu sestdien vērts doties mūzikas, dzejas vai paša Staburaga dēļ? «Visu šo lietu mijiedarbības dēļ. Pieņemu, ka tur radīsies kaut kas jauns, kas palīdzēs ieraudzīt šūnakmeni, izjust spēcīgu pārdzīvojumu un gūt jaunas zināšanas.»