Saeimas deputāta kandidāts (Vienoti Latvijai)
Kādu risinājumu veselības aprūpes jomas sakārtošanā saskatāt jūs?
Ilgu laiku bija viedoklis, ka veselības aprūpē struktūrreformas nav izdarītas, nav pabeigtas, un līdz ar to visa sistēma vēl prasās pēc reformām. Tas neatbilst patiesībai. Ar to veselības sistēma ļoti būtiski atšķiras no izglītības sistēmas Latvijā, kur tiešām tā īsti nav veiktas reformas pēdējos četrpadsmit gados, ne tikai šīs valdības laikā.
Atbraucot no Briseles, es mēģināju noskaidrot, kur tad ir tā galvenā neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu. Nosaukšu dažus skaitļus, lai jūs saprastu, kur tā ir. Gadā ambulatori - pie ģimenes ārsta, neguļoties slimnīcā, griežas apmēram 14,3 miljonus reižu. Problēma, ka valsts samaksā par 10 miljoniem. 4,3 miljoni vizīšu paliek uz apmeklētāju naudas maka rēķina.
Otra nelaime - mums gadā slimnīcā ieguļas 386 tūkstoši cilvēku. Tas ir daudz. Apmēram katrs piektais, ja esam divi miljoni. Valsts apmaksā 84% izmaksu, bet 16% sedz paši pacienti. Procentuāli no kopējiem izdevumiem Latvijā par veselības aprūpi mēs maksājam tuvu pie 40% (38,6%), bet Eiropas Savienībā - 16%. Starpība ir vairāk nekā divas reizes. No turienes rodas problēmas. Pirmā - apstāklī, ka ir rindas. Ja pats visu neapmaksājat un apdrošināšanas nav, gaidāt rindā. No tā izriet neapmierinātība, ko sauc par nevienlīdzīgu iespēju uz pakalpojuma saņemšanu. Kam ir nauda, tas iegūst, kam nav, tas ne. Tā ir ļoti nopietna problēma.
Lietuvā, neskatoties uz to, ka tur ir par vienu procentu augstāks sociālais nodoklis, 9% no bruto algas vēl maksā veselības apdrošināšanai (6% maksā darba ņēmējs, 3% - darba devējs). Savukārt Igaunijā veselības apdrošināšanas sistēma strādā jau vairāk nekā 10 gadu, mēs esam vienīgie Baltijā, kam tādas nav.
Vai veselības apdrošināšanas sistēma uzreiz visu atrisinās?
Protams, ne. Apdrošināšanas sistēma izmaiņas nenesīs uzreiz, bet mēs nevaram visu laiku cerēt, ka no kaut kurienes piepeši nāks liela nauda, kas nosegs visu deficītu. Jā, vajadzēs palielināt valsts daļu veselības budžetā, bet iespējas visu nosegt nav. Tāpēc ceļš, ko mēs piedāvājam, ir ļoti vienkāršs. Likums paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu procentu katru gadu līdz 2016. gadam ieskaitot. Var atstāt nodokli, kā ir, bet to daļu, par ko paredzēts samazināt, izmantot kā pirmo iemaksu veselības apdrošināšanas sistēmai.
Daudz tiek runāts, ka mums par daudz ārstniecības iestāžu.
Ja ieskatās internetā, uzrādās, ka mums ir 66 slimnīcas, bet Igaunijā 19. Tas nav korekti. Neatliekamās palīdzības slimnīcas, kas sniedz pakalpojumus cauru diennakti vismaz septiņās specialitātēs, Igaunijā ir 19, bet mums 21. Pārējās mums pilnīgi cita līmeņa.
Ģimenes ārsti strādā pietiekami labi?
Pēc 2010. gada ģimenes ārstu prakšu, specialitāšu ārstu prakšu skaits u. c. samazinās. Tas ir bīstami, jo dārgā gulēšana slimnīcās būtu jānovērš ar ambulatoru pakalpojumu, kas tomēr nav tik dārgs. Nevajadzētu pieļaut šo prakšu skaita tālāku samazināšanos, jo tas nozīmē lielāku slodzi ģimenes ārstam.