Pēc ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa paziņojuma, ka A. Lembergs būs premjera kandidāts, preses konferencē pirmdien vārdu ņēma viņš pats un teica: «Es startēšu vēlēšanās… kā premjera kandidāts.» Lai vadītu valdību, nav nepieciešams būt sarakstā. ZZS bija izvērtējusi arī citus šā amata pretendentus, kuriem atšķirībā no A. Lemberga jau ir valdības darba pieredze - ministrus Jāni Dūklavu, Raimondu Vējoni un Uldi Auguli. Zināms, ka ZZS bija pasūtījusi socioloģisko aptauju, kurā atklājies, ka visi minētie ministri popularitātes ziņā atpaliek no Ventspils kolēģa, kurš turklāt esot arī divas reizes populārāks par pašu ZZS.
Ņemot vērā, ka A. Lembergs ir apsūdzēts smagos noziegumos un daļu laika ir nodarbināts ar tiesvedību saistītu jautājumu kārtošanā, iespējams, viņa izredzes ieņemt šo amatu ir nelielas, taču kā komandas līderis viņš var nodrošināt ZZS atbalstu vēlēšanās, kas varētu būt lielāks, ja viņš arī kandidētu. A. Lemberga teiktais preses konferencē liecināja, ka viņš ne mazākajā mērā savas reputācijas problēmas neizjūt kā traucēkli, lai ieņemtu augsto amatu, un tās arī neatzina. Tajā pašā laikā, iespējams, ZZS sabiedrības un arī potenciālo sadarbības partneru acīs iegūtu vairāk, ja premjera kandidāta amatam nosauktu kādu no tagadējiem ministriem. To varētu uztvert kā gatavību mainīties un atteikties no A. Lemberga lielās ietekmes, kas kā viena no varas problēmām pieminēta arī prezidenta Valda Zatlera vēsturiskajā 28. maija paziņojumā par vēlmi rosināt Saeimas atlaišanu. Sabiedrības domas aptaujās ZZS, kas šajā Saeimā ir pārstāvēta ar 22 deputātiem un nepārtraukti bijusi visās valdībās kopš 2002. gada, ir piedzīvojusi arī popularitātes kritumu. A. Brigmanis žurnālistiem atzina, ka arī vēlēšanu kampaņa šoreiz būs pieticīgāka bez koncertiem novadu kultūras namos un estrādēs, kas allaž ir bijuši kupli apmeklēti.