Kaut simboli ne velti tiek uzskatīti par sprādzienbīstamu vielu, ar ignorēšanu to delikātais spriegums nekur nezūd. Attiecīgi, lai kāda būtu dažādu Latvijas iedzīvotāju un mūsu vēstures interesentu attieksme pret hrestomātisko Piekto gadu, tas Latvijā un Rīgā krastmalā objektīvi ir. Tāpat kā Strēlnieku piemineklis turpat netālu un Uzvaras piemineklis - Akmens tilta un Uzvaras bulvāra barokālās ass viņā galā. Savas sociālās un politiskās problēmas mēs neatrisināsim, nievājot vai dievinot vienu vai otru pieminekli. Vēsture ir jāmācās un jāizdara secinājumi, nevis jāšķobās sāpīgu vai kutelīgu tēmu priekšā. Bet pilsētvide ir nosvērti un ar atbildības sajūtu jākopj - atbildīgi gan pret vēsturi, gan vidi.
Rīga saviem slāņu slāņiem gan arheoloģiskā un arhitektoniskā, gan rakstu avotu ziņā jau tā ir pārbagāta. Tāpēc ļoti nevēlama būtu jau tā sarežģītās kopainas samocīšana un uztveres traucēšana ar nepārdomātiem un tīri komerciāli motivētiem jauninājumiem. Bet Daugavmalu gan vajadzētu padarīt pieejamāku un saistošāku. Arī restaurējamā pieminekļa dēļ - tas kājāmgājējiem līdz šim diemžēl bijis nepilnvērtīgi uztverams.