Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis atzīst, ka pirmā sēde risinājusies konstruktīvā garā, bez liekiem asumiem, īpaši atzinīgus vārdus viņš velta komisijas Krievijas puses vadītājam Krievijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta prezidentam Aleksandram Čubarjanam. Līdz ar oficiālu komisijas nodibināšanu pieņemti statūti, kas paredz arī, ka Latvijas vēsturniekiem būs pieejamas lietas Krievijas arhīvos un to apraksti, komisijā darbojas arī divi Krievijas arhīvu pārstāvji. Komisija pētīs tikai tos jautājumus, kas attiecas uz XX gadsimtu, - tā bija viena no Latvijas puses prasībām.
Pirmais kopīgi veicamais pētījums būs Latvijas un PSRS ekonomiskās, politiskās un kultūras attiecības starpkaru periodā, no Latvijas puses to pētīs četri vai pieci vēsturnieki profesora Aivara Strangas vadībā. Kopīgā pētījuma rezultāts būs dokumentu krājums, kas varētu tikt pabeigts pēc pāris gadiem, prognozē I. Feldmanis. Nākamā komisijas tikšanās notiks Rīgā 2012. gada nogalē.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks Dienai norādīja, ka galvenais Latvijas ieguvums no komisijas kopējās darbības būs izpratne par vēsturisko taisnīgumu. «Nav runa par kompensācijām, ko varētu pieprasīt pēc okupācijas fakta atzīšanas. Jau tagad attiecības ar Krieviju ir uzlabojušās, kopīgā vēsturiskā taisnīguma izpratne tās varētu vēl veicināt,» uzskata R. Ražuks.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kura prezidentūras laikā tika panākta vienošanās par šīs komisijas izveidi, uzskata, ka viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir nonākt pie kopējas nostājas par diskutablajiem vēstures jautājumiem, kas skar Latvijas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības starpkaru periodā, kā arī jāpanāk vienots viedoklis par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu.
Sēdē Maskavā no Latvijas puses piedalījās arī vēsturnieki Antonijs Zunda, Heinrihs Strods, Irēne Šneidere, Daina Bleiere, Aleksandrs Ivanovs, Rudīte Vīksne un Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.