Astoņstāvu ēkas 43 000 kvadrātmetru atradīsies darba vietas vairāk nekā 2000 VID darbiniekiem, klientu apkalpošanas centrs, laboratorijas, datu krātuve, bibliotēka, bet apmēram 3000 kvadrātmetru tiks iznomāti komercuzņēmumiem, kam tur būs jānodrošina dažādi servisi.
Va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kuras galvenais uzdevums ir telpu nodrošināšana valsts institūcijām, pie šāda kompleksa nepieciešamības apelēja jau 2007. gadā, sakot, ka nomāt un uzturēt 14 vietas Rīgā, kur šobrīd izvietotas VID struktūrvienības, ilgtermiņā esot neizdevīgi, ja ņem vērā, ka vairākās nepieciešams kapitālais remonts, ko, pēc VNĪ toreizējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Komisara teiktā, veikt būtu dārgāk nekā uzbūvēt jaunu ēku. 2008. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kompleksa celtniecību, un uzreiz pēc tam VNĪ, pamatojoties uz iepriekš rīkota iepirkumu konkursa rezultātiem, noslēdza līgumu ar SIA Mežaparks SPV. Abas puses nodibināja SIA Biroju centrs Ezerparks, kura 68,5% kapitāldaļu pieder investoram, bet pārējās - VNĪ. Neskatoties uz to, valstij ēku nāksies nomāt, jo tās būvniecību finansē SIA Mežaparks SPV, kas šim nolūkam ņēmis aizņēmumu Nordea bankā. Šobrīd uz 30 gadiem noslēgtais nomas līgums paredz, ka viena kvadrātmetra īrei no valsts budžeta mēnesī tiks tērēti 9,35 lati, kas gadā veidos 4,5 miljonus latu, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan projekta īstenotāji uzsver, ka VID pārcelšanās uz kompleksu Mežaparkā pirmajos divos gados valstij ļaus ietaupīt teju miljonu latu, aprēķini liecina, ka turpmāk no nodokļu maksātāju naudas VID aparātam būs jānovirza apmēram par diviem miljoniem latu gadā vairāk nekā līdz šim, jo šobrīd visu Rīgā esošo VID struktūru telpu nomas izdevumi, ieskaitot komunālos un uzturēšanas maksājumus, veido 2,9 miljonus latu gadā. «Jāņem vērā ietaupījums uz remontdarbu rēķina, kas būtu bijis vajadzīgs VID vecajās darba telpās. Tāpat arī pēc 30 gadiem, kad jaunajai ēkai būs vajadzīgs kapitālremonts, to veiks investors,» pārmaiņu iespējamo efektivitāti skaidro SIA Biroju centrs Ezerparks pārstāve Marta Krivade.
Papildus pārcelšanās izdevumiem vēl apmēram četrus miljonus latu no valsts budžeta tērēs ēku iekārtošanai. VNĪ Publiskā sektora klientu vadītājs Andrejs Milzarājs Dienai atklāj, ka ierēdņi tiks pie jaunām mēbelēm, jo vecās esot daļēji nolietotas: «Jāņem vērā estētiskais faktors - kā izskatītos atvērta tipa birojs jaunā ēkā ar dažādu paaudžu un izpildījuma mēbelēm?» VID pārstāve Linda Plešauniece piebilst, ka papildus tiks iepirktas arī interaktīvās tāfeles, konferenču zāļu un apmācību telpu tehniskais aprīkojums, kopētāji, dokumentu smalcinātāji, kā arī servertehnika.
Par to, ka pēc VID struktūru pārvākšanās uz jauno kompleksu atbrīvosies biroju telpas 14 vietās Rīgā, bija satraukušies nekustamo īpašumu nozares darbinieki, sakot, ka paaugstināsies konkurence īres tirgū un citiem biroju kompleksiem varētu nākties būtiski samazināt telpu īres cenu, tādējādi apgrūtinot savu darbību.
SIA Latvian Real Estate valdes priekšsēdētājs Ivars Žerdiņš uzskata, ka biroju izīrētājus šīs pārmaiņas skars vienīgi īstermiņā, taču ieguvēji varētu būt uzņēmēji, kuri meklē labus darba platību piedāvājumus par saprātīgām cenām. Tomēr nekustamo īpašumu speciālists uzskata, ka, ja valsts būtu atjaunojusi un piemērojusi VID vajadzībām kādu jau esošu ēku, ieguldījumus varētu atpelnīt 10, nevis 30 gadu laikā, kā tas būs, nomājot jauno ēku kompleksu no privātuzņēmēja. Viņš atklāj, ka vidējā cena par biroja īri šobrīd ir vidēji pieci lati par kvadrātmetru, bet 9,35 lati, ko par kvadrātmetru mēnesī 30 gadus piekritusi maksāt valsts, I. Žerdiņš uzskata par izšķērdību: «Cena atbilst tam, lai uzbūvētu jaunu ēku ar īpašām prasībām un no būvnieka viedokļa šāda summa ir saprotama, bet ne nodokļu maksātāju skatījumā.»
Arī Valsts kontrole savā 2011. gadā veiktajā revīzijā secināja, ka VID administratīvo ēku kompleksu būvniecība un nodošana nomā netiks panākta ar iespējami mazāko finanšu resursu izlietojumu.