Atsauksmes un sertifikāts
Kad pieņemts lēmums mājoklī uzmūrēt krāsni vai kamīnu, tas ir tikai pats sākums procesam, kas kopumā aizņems vairākus mēnešus, turklāt prasīs krietni vairāk laika un arī resursu, nekā sākotnēji būsim iedomājušies. Pirmais solis ir saprast, ko vēlamies un cik lielu naudas summu varam atvēlēt. Nākamais solis ir kvalificēta mūrnieka meklēšana un darbu saskaņošana ar viņu.
Sertificētais krāšņu un kamīnu mūrnieks Mārtiņš Ansons ierosina divus ceļus, kā atrast vēlamo meistaru: «Viens variants ir sazināties ar meistaru pēc kāda paziņas ieteikuma, kuram jau uzbūvēts kamīns vai krāsns. Otrs ceļš ir Latvijas Amatniecības kamera, kuras mājaslapā var atrast sarakstu ar sertificētiem meistariem - krāšņu podniekiem-kamīnmeistariem. Ja gribat kamīnu vai krāsni uzmūrēt savā mājoklī, kas ir nosacīti standarta būve, izvēlētajam meistaram nav obligāti jābūt sertificētam. Savukārt kultūrvēsturiskā objektā krāsni vai kamīnu var mūrēt tikai sertificēts meistars.»
M. Ansons arī atzīst, ka šobrīd Latvijā ir par maz kvalificētu krāšņu un kamīnu mūrnieku, tāpēc arī klientiem nav tik viegli atrast labu meistaru. «Ir aizvērusies pēdējā skola, kurā varēja apgūt krāšņu mūrniecības arodu. Tagad krāšņu podniecības specialitāti iespējams apgūt tikai Amatniecības kameras kursos. Turklāt papildus diplomam nepieciešams prakses sertifikāts, kas jāatjauno ik pēc diviem trim gadiem. Prakses sertifikātu šogad Latvijā saņēmuši 15 jauni meistari, kas ir ļoti maz,» izklāsta mūrnieks.
Veselīgā konkurence
M. Ansons uzsver, ka asu konkurenci krāšņu un kamīnu mūrniecībā neizjūt. «Es pastāvīgi uzturu kontaktus ar sešiem septiņiem meistariem. Katram no mums ir savs klientu loks, un es konkurenci neizjūtu. Parasti darbu pasūtījumi ir kādus divus trīs mēnešus uz priekšu. Ja kāds klients nevar sagaidīt savu kārtu un viņam vajag pasūtījumu izpildīt ātrāk, tad es klientam dodu to savu kolēģu koordinātas, par kuriem esmu pārliecināts, ka darbs tiks izpildīts, kā pienākas,» stāsta meistars.
Vidēji viena darba izpilde aizņem trīs līdz četras nedēļas, kas atkarīgs no konkrētā projekta apjoma un sarežģītības. «Kamīni ir dažādi - ja klients vēlas tikai vienkāršu apdari jau gatavai kamīna kurtuvei, tad šo pasūtījumu iespējams izpildīt ātrāk. Ja klāt nāk kāda īpaša apdare, piemēram, masīvkoka plaukti, tad ilgāk. Savukārt, ja klients kamīnu vēlas izveidot kā īpašu un unikālu mākslas darbu, protams, darbu termiņš būs vēl ilgāks,» skaidro M. Ansons.
Malkas iznīcinātāji
Runājot par klientu pasūtījumu tendencēm, meistars stāsta, ka patlaban cilvēki apkurei pasūta podiņu krāsnis un plītis ar sildmūrīšiem. «Reti kuram klientam ir kāds konkrēts projekts vai skice, turklāt ne visas ieceres un sapņus var pārvērst labi funkcionējošā sildierīcē. Parasti ar klientu apspriežam dažādus ieceres realizācijas variantus un, protams, to, cik naudas klients gatavs ieguldīt krāsnī vai kamīnā,» izklāsta M. Ansons.
Cilvēki nereti savā mājoklī grib uzmūrēt skaistu vaļējo kamīnu, kādu bieži redzam filmās. Taču mūrnieks ir tiešs: «Jāsaprot: vaļējais kamīns - tas ir malkas iznīcinātājs. Ja kurtuves izmērs ir lielāks par metru, tad tikai spēj likt iekšā malku vēl un vēl. Siltuma akumulēšanas spējas šādam kamīnam ir tikai tik, cik telpa sasilst laikā, kamēr kamīnā deg malka un liesma izstaro siltumu.»
Turklāt šāds kamīns patērē ievērojamu daudzumu skābekļa, tas nozīmē, ka tam nepieciešama papildu gaisa pievadīšana, pretējā gadījumā kamīns paņems visu skābekli no telpas un brīdī, kad tā pietrūks, sāks dzīt iekšā dūmus atpakaļ no skursteņa. Līdzīgi ir arī ar čuguna kamīnu kurtuvēm, kas tikai salīdzinoši nelielu laiku - divas līdz sešas stundas - akumulēs sevī siltumu.
«Šādi kamīni nav paredzēti reālai telpu sildīšanai un siltuma uzturēšanai ilgākā laika posmā, turklāt būtiski - jābūt labai un sausai malkai, lai tā ne tikai kamīnā sadegtu, bet arī dotu reālu siltumu,» pauž meistars un piebilst - ja mājokli plānots apsildīt tikai ar šādu apkures sistēmu, jābūt ļoti labi nosiltinātai mājai. Tāpēc M. Ansons uzskata, ka jaudīgas apkures nodrošināšanas un siltuma atdeves ziņā labai podiņu krāsnij šobrīd konkurentu nav.
Mūrnieks stāsta, ka krāšņu podiņus viņš jau aptuveni trīs gadus pārsvarā pasūta sadarbības partneriem Lietuvā, jo diemžēl Latvijā šādu pasūtījumu izpildītājus grūti atrast. «Gulbenē bija viena laba krāsns podiņu ražotne. Diemžēl ražotnes īpašnieks aizgāja aizsaulē. Tagad nezinu, kas ražotni sagaida nākotnē,» pauž meistars un atzīst - lai gan Lietuvas partneri ražo ļoti kvalitatīvu materiālu, tomēr tas ir dārgāks nekā pašmāju.
Nedrīkst pārkurināt
Krāsnis nedrīkst pārkurināt, ar ko daudzi diemžēl grēko. «Principā krāsnis, kuras esmu mūrējis, nevar pārkurināt, kaut gan - teorētiski viss ir iespējams. Cilvēkiem jāatceras - krāsni nevar kurināt bez pārtraukuma, līdz tā - vēl pirms krāsns šībera aizvēršanas - jau ir tik karsta, ka pat roku nevar pielikt. Ir elementārs aprēķins, lai nepārkurinātu un nesabojātu krāsni, - noteikts apjoms malkas, rēķinot pret krāsns virsmu. Vienkāršam aprēķinam - 7-12 malkas pagaļu uz parasta lieluma krāsni ir pietiekams daudzums. To izkurinot, krāsns ir remdena, bet stundu pēc šībera aizvēršanas krāsns silda telpu,» stāsta M. Ansons.
Kas attiecas uz jaunām krāsnīm un tām krāsnīm, kuras cilvēki atsāk kurināt pēc ilgāka laika, piemēram, tikai pavasarī, ierodoties vasaras mājā, jāņem vērā, lai krāsni nesabojātu, vispirms to vajadzētu izžāvēt, pirmās pāris reizes iekurinot to ļoti minimālā apjomā - liekot ne vairāk par pusi no malkas daudzuma, ko izmanto normālā kurināšanas režīmā.