Kopš 2008. gada, kad Latvijā bija lielākais iedzīvotāju īpatsvars darbaspējas jeb 15 līdz 74 gadu vecumā, jeb 79,1% no visiem iedzīvotājiem, tas samazinājies par 0,3% procentpunktiem.
Kā atzīst Swedbank eksperti, patiesā situācija, visticamāk, ir sliktāka, jo recesijas laikā palielinājusies emigrācija, turklāt emigrē tieši darbspējīgā vecuma iedzīvotāji un bieži ar bērniem, ko oficiālā statistika nenovērtē.
Bankas ekonomisti arī secinājuši, ka, neuzlabojoties dzimstībai un nepalielinoties imigrācijai, šādas tendences turpināsies, un Latvijas ekonomikai demogrāfiskās tendences radīs arvien lielākus izaicinājumus. «Ilgstoši augstais bezdarbs un lēnā jaunu darbavietu radīšana uztur vēlmi emigrēt, noplicinot nākotnes izaugsmes potenciālu. Nodokļu maksātāju īpatsvara samazinājums kopējā iedzīvotāju skaitā rada papildus slodzi valsts budžetam,» uzsver Swedbank eksperti. Viņu skatījumā Latvijas ilgtermiņa izaicinājumi ir: palielināt dzimstību, mazināt emigrāciju, uzlabot dzīves kvalitāti, pagarināt ekonomiski aktīvā mūža garumu, radīt jaunas un labi apmaksātas darbavietas, mudinot reiz emigrējušajiem atgriezties.
Swedbank izceļ divas jomas, kur demogrāfiskie aspekti līdz šim nav pietiekami izdiskutēti. Pirmā attiecas uz pašreizējās pensiju un sociālā atbalsta sistēmas ilgtspēju. Otrā joma ir teritoriālā attīstība - īstenot reģionālo politiku, kas ap galvenajiem reģionālajiem centriem iedzīvotāju un finanšu resursus konsolidē spēcīgāk nekā pašlaik, tā spējot piesaistīt investīcijas un radīt darbavietas.
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,23 miljoni cilvēku, kas ir par 18 700 cilvēku mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nozare.LV