Ir divas prioritātes. Pirmā - projekta pabeigšana, otrā - pēc iespējas lielāka Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošana šajā projektā. No otrā izriet pirmais - skaidrs, ka nebūs struktūrfondu, ja projekts netiks pabeigts. Ar līdzšinējo izpildītāju bija noslēgts kopsummas līgums, kur definēti norēķini par gala mērķi. Pa ceļam ir bijušas dažādas izmaiņas, savulaik diskutēts par to, kādas īsti ir šī gudrona īpašības, kas varbūt nav bijušas pietiekami izpētītas un tāpēc nepieciešams lielāks finansējums, bet līgumā arī ir precīzi ierakstīts, ka no tāda līdz tādam datumam izpildītājam bija visas iespējas iepazīties ar esošās vielas visām īpašībām un izvērtēt visas nepieciešamās darbības. Uzņēmēja pozīcija ir tāda, ka viņi beidz darbu, sasniedzot noteiktu apjomu...
Arī apjoms paredzēts līgumā, ja reiz tā dara?
Nav paredzēts. Ir ierakstīts indikatīvi. Protams, ir skaidrs, ka būs tiesāšanās starp izpildītāju un pasūtītāju. Tas ir ļoti normāls demokrātisks process, ja katrai no līgumslēdzējpusēm ir atšķirīgs viedoklis par līguma normām. Katrā ziņā tie argumenti, kas ir Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā, ir ļoti nopietni. Viņi pārliecināti par savu taisnību un tāpēc pēc tam, kad uzņēmējs griezies pie viņiem ar jautājumu par darbu apmaksu un ir notikušas neskaitāmas darba sanāksmes visdažādākos līmeņos, kā risināt šo jautājumu un kā šo projektu novest līdz gala rezultātam, 8. jūlijā VVD pieņēma lēmumu un paziņoja SIA Skonto Būve par sanācijas darbu līguma izbeigšanu.
Šis ir lielais projekts, tas nozīmē, ka tas var tikt realizēts līdz 2019. gada sākumam. Lai mēs pēc iespējas mazāk tērētu valsts budžeta naudu, mums ir būtiski līdz 2019. gadam gudrona dīķu attīrīšanas projektu pabeigt. Šobrīd vēl turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), tā vērtē, vai uz starptautisku atbalstu var attiecināt arī 2013. gadā papildus piešķirto naudu un par ko 2014. gadā tika slēgts līgums. Kopsumma toreiz tika palielināta par 50%, tā bija liela pretimnākšana uzņēmējam. EK par to vēl nav sniegusi skaidru atbildi, bet katrā ziņā ministrija kopā ar Finanšu ministrijas speciālistiem pastāvīgi sadarbojas ar EK, lai panāktu kopēju viedokli par attiecināmajām izmaksām, ko varētu atrisināt ar struktūrfondiem.
Bet mēs labi zinām, cik ilgi notiek tiesvedības Latvijā. Būs iespēja turpināt darbus, ja jātiesājas ar līdzšinējo darbu veicēju?
Tiesvedība notiks paralēli. VVD izbeidz vienu līgumu un var veikt visas nepieciešamās procedūras, lai piesaistītu izpildītāju, kurš šo procesu novestu līdz galam.
Konkursa kārtībā?
Protams.
Būs kā vilcienu epopejā ar pārsūdzībām par konkursiem?
Pašreiz notiek diskusijas arī ar iepirkumu speciālistiem, kāds būtu labākais virziens. Bet katrā gadījumā uzdevums ir pabeigt projektu iepriekš minētajā termiņā. Un VVD piestādījis grafiku, saskaņā ar kuru redzams, ka tas ir izdarāms un viņiem ir skaidrs, kā viņi to darīs.
Uzņēmēja interese nopelnīt ir acīmredzama, tas jau lielā mērā panākts, «izsitot» papildu finansējumu. Valsts interese pabeigt projektu tik viegli neīstenojas. Kas ir tās lielākās kļūdas, kas pieļautas iepriekš un kas novedušas pie esošās situācijas?
Ziniet, tad patiešām jāvērtē ne tikai šajā, bet arī iepriekšējā gadsimtā notikušais. Jo iespējas atrisināt problēmu ar no padomju laikiem mantotajiem gudrona dīķiem tika vērtētas daudzus gadus. Tika pētīts, kas īsti ir šajos dīķos, kāds ir vielas sastāvs, apjomi...
Pietiekami labi vērtēts, jūsuprāt?
Lai uz to atbildētu, būtu jāveic dziļāka izmeklēšana. Pašreiz zināms, ka ir vērtēts, uz tā pamata secināts, ka neatbilst, tad ir pārslēgts līgums.
Ja vienreiz jau atzīta iepriekšējā neizdarība un tagad advokāti uzņēmējam saka, ka ir vērts cīnīties pret līguma laušanu, tātad arī te ir juridisks pamats - valsts pieļautas aplamības konkursu nolikumos, līgumos vai ar tiem saistītajos dokumentos?
Tas jāprasa advokātiem. Katrā ziņā arī VVD ir izvērtējis savas iespējas juridisko pamatojumu līguma laušanai.
Cik valstij izmaksās advokātu algošana?
Tas atkarīgs no...
Pag, bet budžetā tam izmaksas noteikti prognozējat ar ļoti konkrētiem cipariem?
VVD, protams, ņēmis vērā iespēju uzvarēt un izvērtējis arī, cik tas varētu maksāt. Pašreiz šie skaitļi var būt dažādi atkarībā no tā, cik ilgi un tieši par kādiem jautājumiem šī tiesvedība varētu būt.
Taču kaut kādi maksimālie cipari ir nosaukti, robeža, līdz kurai var atļauties tēriņus šim mērķim?
Redzēsim, kāds būs pieteikums no Skonto Būves. Iespējami vairāki procesi - gan par līdz šim padarīto darbu un tā izmaksām, gan par līguma izbeigšanu.
Kādus secinājumus ministrijas vadība izdarīs, ņemot vērā šo gadījumu?
Secinājums ir viennozīmīgi tāds, ka šādi lieli projekti, kādu gan mums ir ļoti maz, tomēr būtu jāvada vairāk specializētām iestādēm. Jo VVD ir uzraudzības dienests ar ļoti konkrēti noteiktu specifisku kompetenci - vides inspektori ķer pārkāpējus, fiksē notekūdeņu noplūdes u. tml. Tas, ka krīzes gados šādai iestādei uzdeva veikt arī ļoti vērienīgu iepirkumu un ar būvdarbiem saistīta procesa uzraudzību, nav īsti pareizi.
Tas izskaidro pieļautās kļūdas?
Protams, pašreiz tur jau ir mainījusies vadība, ir izvērtējuši problēmas un pieļautās kļūdas, ir piesaistīti juristi, būvniecības speciālisti un tamlīdzīgi. Viss process notiek pēc attiecīgas konkursu un būvniecības likumdošanas. Bet, ja to būtu veikusi kāda iestāde, kas ir specializējusies būvniecības jautājumos, tad, protams, es domāju, no daudziem riskiem un savstarpējas neizpratnes starp izpildītāju un pasūtītāju noteikti būtu izvairījušies.
Rūpes par gudrona dīķu izsmelšanu bija jānodod Ekonomikas ministrijai, nevis VARAM?
Nē, arī neviena ministrija kā tāda to nevar paveikt. Piemēram, Nacionālās bibliotēkas būvniecībai tika radīta speciāla vienība ministrijā, bet sākumā, ja atceramies, bija pat īpaša aģentūra Jaunie «Trīs brāļi», kas īstenībā varētu būt viens no virzieniem, kā koncentrēt gan resursus, gan zinošus cilvēkus, kas specializējas iepirkumu vadībā un procesu uzraudzībā, bet kuriem nav jānodarbojas arī tai skaitā ar maluzvejnieku ķeršanu. Ja skatāmies, kurš tad ir specializējies būvniecības procesos, tad tāda, piemēram, ir va/s Valsts nekustamie īpašumi.
Arī saistībā ar problēmām ar slimnīcu būvi izskanējis, ka būtu bijis labāk, ja kāda specializēta institūcija vadītu būvdarbus, nevis ārsti.
Jā, ar slimnīcām tas pats. Ārsts nevar noprognozēt, kurā vietā jābūt kuram komunikāciju pieslēgumam. Tātad šādu lielo būvniecības projektu vadība būtu jāuztic speciālistiem attiecīgajā jomā, nevis ārstiem vai vides ekspertiem.
Ja skatāmies uz lielajiem projektiem, kas ir nākamajā ES naudas plānošanas periodā, piemēram, Daugavas stadiona rekonstrukciju, domāju, ka arī tos varētu uzticēt va/s Valsts nekustamie īpašumi, kas jau uzrauga Rīgas pils atjaunošanu. Ja nebūtu bijis ugunsgrēka, domāju, ka, kopumā ņemot, visi procesi šajā objektā rit raiti.