Arī privātmājas
Pēc vairākus gadus ilgušas stagnācijas situāciju nekustamā īpašuma tirgū Dienas aptaujātie eksperti raksturo pozitīvi, par to liecinot ne tikai augošā pircēju interese un rocība, bet arī jaunu projektu būvniecība. Pamatā būvniecība atdzīvojusies mājokļu segmentā - jaunas dzīvojamās mājas galvenokārt tiek celtas Rīgas centrā un mikrorajonos, kā arī Jūrmalā. Pakāpeniski atsākusies arī savrupmāju celtniecība izdevīgās vietās Pierīgā.
Saskaņā ar Latio aplēsēm Rīgā tuvākos divos gados ekspluatācijā tiks nodoti vairāk nekā 40 jaunu dzīvokļu ēku projektu, savukārt Jūrmalā - vairāk nekā 20, turklāt pilsētā šobrīd tiek sākta vēl vairāku jaunu dzīvojamo ēku būvniecība. Kā norāda Latio attīstības projektu pārdošanas vadītāja Evija Segleniece, tuvākos divos gados piedāvājumu Jūrmalā varētu papildināt 350-400 jaunu dzīvokļu. Tomēr, lai arī ekonomiskā aktivitāte un nomnieku pieprasījums palielinās, gausāka ir biroju un tirdzniecības ēku tirgus attīstība. Komerctelpu nomas maksu līmenis pagaidām nav sasniedzis līmeni, kas attīstītājiem ļautu sasniegt plānoto rentabilitāti, uzsver E. Segleniece.
Šobrīd daudzdzīvokļu ēku būvniecība pamatā orientēta uz turīgiem un ļoti turīgiem pircējiem, taču ievērojami mazāka aktivitāte vērojama ekonomisko un vidēja līmeņa mājokļu būvniecībā, kur aktīvas ir vien dažas kompānijas, norāda A. Kovaļčuks. Ektornet un Latio novērojumi liecina, ka līdz šim aktīvāks bijis ārzemnieku veidotais pieprasījums, kuri, vēloties iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, visbiežāk izvēlējušies dzīvokļus jaunās vai rekonstruētās ēkās Rīgas centrā un tā tuvumā. Nerezidenti galvenokārt iegādājas dzīvokļus, kuru cena sasniedz 150 000-180 000 eiro, rāda Latio apkopotā informācija.
Pēdējā laikā palielinājies arī vietējo pircēju pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem mikrorajonos, tomēr joprojām daudzi iedzīvotāji jaunus dzīvokļus nevar atļauties, tādēļ liela daļa vietējo Latvijas iedzīvotāju meklē mājokli sērijveida dzīvokļu tirgū. Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir gatavi iegādāties dzīvokļus par cenu līdz 100 000 eiro, liecina Latio novērojumi.
Cenas kāpj
Šībrīža tendence, kā norāda A. Kovaļčuks, ir pakāpenisks jauno projektu cenu pieaugums. To apliecina arī Latio aprēķini. Rīgas centra jauno dzīvokļu un pilnībā renovēto ēku kvadrātmetra vidējā cena gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, augusi par 10,4%, savukārt Rīgas mikrorajonos jauno dzīvokļu vidējā cena šādā pašā laika griezumā palielinājusies par 6,6%. Vismazākais cenu kāpums fiksēts Vecrīgā, kur mājokļu cenas pietuvojušās pirmskrīzes līmenim. 2014. gada pirmajā ceturksnī Vecrīgā un tās tuvumā jauno projektu un pilnībā renovēto ēku dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena bija 4250 eiro, tā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, augusi par 3,7%.
Cenu līmeni jaunajos projektos nosaka dažādi faktori, piemēram, dzīvokļu apdares kvalitāte un pabeigtības pakāpe. Lētākie projekti Rīgā tiek piedāvāti cenā 900-1000 eiro par kvadrātmetru, savukārt dārgāko projektu cena sasniedz 6000-7000 eiro par kvadrātmetru. Jauno projektu dzīvokļu cenu diapazons galvenokārt atkarīgs no īpašuma atrašanās vietas - Pierīgā dzīvokļu cenas ir aptuveni 700-900 eiro par kvadrātmetru, savukārt cenas kvalitatīvos renovētos projektos, kas atrodas izdevīgās vietās pilsētas centrā, mēdz sasniegt pat 4000-6000 eiro par kvadrātmetru, norāda Latio.
Svarīga atrašanās vieta
Daudzdzīvokļu māju kompleksā Ezerparka nami, kur pirmās divas dzīvojamās ēkas plānots nodot ekspluatācijā vasaras beigās, divistabu dzīvokļi maksā, sākot ar 62 000 eiro, savukārt trīsistabu dzīvokļi - ar 90 000 eiro. Dzīvokļu cenu nosaka ne tikai platība, bet arī, piemēram, stāvs un skats pa logu. Dzīvokļu pārdošana tika sākta janvārī, un, kā stāsta attīstītāja Ezerparka nami pārdošanas daļas vadītāja Linda Veinberga, līdz jūnija beigām tiks izpārdoti 15% dzīvokļu. «Interese, mūsuprāt, ir ļoti liela, jo cilvēki, kas atnāk, prom neaiziet, viņi rezervē un plāno šeit iegādāties dzīvokli,» norāda L. Veinberga. Pamatā interesi par dzīvokļiem izrāda vietējie klienti, kuru galvenās prasības saistītas ar cenai atbilstošu kvalitāti, kā arī apkārtējo infrastruktūru.
L. Veinbergas ieskatā, pircējiem šobrīd svarīgi ir arī interesanti risinājumi un papildu pakalpojumi. «Cilvēkiem sāk apnikt vienveidīgi projekti. Viņi meklē kaut ko īpašu, kaut ko citādu. Cilvēki ir mazliet noguruši no neinteresantām, klasiskām, bezpersoniskām vannasistabām un dzīvokļu apdarēm,» uzskata L. Veinberga. Nemainīgi svarīga ir arī atrašanās vieta, piemēram, priekšrocība ir, ja netālu atrodas Ķīšezers un Mežaparks. Arī nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš uzsver - iegādājoties mājokli, pircējiem svarīga ir tā atrašanās vieta, apdares risinājumi un samērīgas komunālo pakalpojumu izmaksas. Ektornet novērojumi demokrātisko cenu segmentā liecina, ka pircēji bieži izrāda interesi par dzīvokļiem ar pabeigtu iekšējo apdari, bez virtuves. Turpretī dārgo īpašumu segmentā klientiem ir specifiskas prasības, kuras attīstītājam ir grūti paredzēt. Šī iemesla dēļ dzīvokļi tiek piedāvāti arī bez apdares.
Dzīvokļu rezervācija ir aktuāla arī dzīvojamo māju projektam Domino, kura celtniecība Šampētera rajonā sākta šī gada sākumā. Projekta attīstītājs YIT Celtniecība pircējus meklē gan tepat Latvijā, gan Austrumu un Rietumu valstu tirgos, tomēr līdz šim interesi pārsvarā izrādījuši vietējie pircēji. YIT Celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē to skaidro ar apstākli, ka ārzemnieki interesējas par dzīvokļiem, kuri nodoti ekspluatācijā, kad iespējams saņemt termiņuzturēšanās atļaujas. Vietējiem iedzīvotājiem pievilcīga šķiet dzīvojamo māju atrašanās vieta - A. Božē norāda, ka šobrīd tā ir vienīgā jaunā projekta dzīvojamā māja Šampētera rajonā, kas ir būvniecības stadijā. Dzīvokļu cenas projektā, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada sākumā, svārstās no 62 000 eiro līdz aptuveni 160 000 eiro.
Cita kreditēšanas kultūra
Krīze mainījusi kreditēšanas kultūru, un šobrīd ne tikai†bankas fokusējas uz klientu izglītošanu budžeta plānošanas jautājumos, bet arī iedzīvotāji kļūst arvien racionālāki, uzskata Swedbank pārstāvis Ainars Balcers un uzsver: «Pirms lēmuma par pirkumu rūpīgi jāizvērtē ne tikai tas, kādas ērtības iegūstam, iegādājoties savu mājokli, bet arī visi ar konkrētā īpašuma ekspluatāciju saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības budžetu.»
Arī SEB bankas pārstāve Kristīne Kosinska-Igolniece uzsver, ka šobrīd cilvēki, aizņemoties naudu bankā, rēķina potenciālo naudas plūsmu nākotnē, jo mājokļu kredīts ir ilgtermiņa kredīts. Viņa arī teic, ka banku sektors «dara visu, lai nekustamā īpašuma tirgū notiktu pozitīvas kustības, bet rīkojas apdomīgi, lai mūsu kredītņēmējam būtu iespējas sabalansēt ienākumus ar izdevumiem».