Gluži kā karstu kartupeli abas iestādes šo jautājumu mētā viena otrai, un raksta tapšanas laikā ceturtdienas vakarā tā arī nekļuva skaidrs, par ko un kādā mērā tā dēvētajās ceļazīmēs būs jāatskaitās, ja auto tiks izmantots tikai saimnieciskajai darbībai.
Pašreizējo neskaidrību dēļ vieglāk ir auto nodokli maksāt arī, ja braucamais privātajām vajadzībām netiek izmantots. To liek noprast arī FM pārstāvja Alekša Jarocka sacītais: «Vienkāršāk ir nodokli samaksāt un braukt nekā ņemties ar šīm ceļazīmēm.»
«Ņemšanās» ar papīriem izpaliks un no nodokļa izbēgs tie, kuru darba devējs savu auto būs pārreģistrējis uz darbinieka vārda. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem decembrī uz fizisku personu vārda pārreģistrēti gandrīz trīs reizes vairāk (5000) un janvārī teju uz pusi vairāk (2600) auto nekā pērn jūlijā.
Šis ir viens no iemesliem, kāpēc valsts auto nodoklī varētu neiekasēt šogad plānotos 38 miljonus latu, pieļauj nodokļu speciālisti. Vēl plānu, visticamāk, neizdosies izpildīt tāpēc, ka daudzi uzņēmumi ekonomiskās krīzes laikā atsakās no braucamajiem, lai samazinātu savas izmaksas.
Haoss ap ceļazīmēm
Kā zibens spēriens daudziem nodokļu pārzinātājiem nāca ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) paziņojums trešdien raidījumā Kas notiek Latvijā?, ka ceļazīmes vairs nevajadzēs. G.Kauliņa skaidro, ka ceļazīmes uzņēmumi grāmatvedības nolūkos jau tagad pilda, uzskaitot maršrutus un nobrauktos kilometrus u.c. Attiecībā uz šīm ceļazīmēm nekas nemainīsies, precizē A.Jarockis. Taču būs jaunas ceļazīmes, kas nebūs jāraksta tiem, kuri darba auto izmantos privātajām vajadzībām un nodokli maksās. Bet tās vajadzēs rakstīt tiem, kuri auto izmantos tikai saimnieciskajai darbībai. «Šīs jaunās ceļazīmes pārklātos ar tām, ko uzņēmumi jau šobrīd raksta, taču būtu daudz detalizētākas, tajās būtu jāparādās spidometra rādītājam, laikiem un citiem datiem, lai redzētu, ka auto netiek izmantots privātajām vajadzībām,» saka G.Kauliņa. Tieši par šo ceļazīmi VID un FM viedokļi atšķiras. FM saka, ka visi normatīvi ir pieņemti un VID atliek izstrādāt ceļazīmes formu. Savukārt VID norāda, ka pašreizējie normatīvi nenosaka, par ko īsti uzņēmumiem tad būs jāatskaitās. Tādējādi ceļazīmes formu nevar izstrādāt, un dienestam arī nav dots šāds uzdevums, norādīja VID. Tiesa, bez jaunās ceļazīmes formas var iztikt, tad uzskaite būtu uzņēmumu ziņā. Taču prasības VID ieskatā ir jāizstrādā un jāpieņem. Kā rīkosies VID, ja pārbaude uzņēmumā tiks veikta par laiku, kad vēl šīs prasības nebija definētas? «Noteikti ir jābūt pārejas periodam, jo ar atpakaļejošu datumu tās nedrīkst ieviest,» uzskata G.Kauliņa.
Pieies skrupulozi
Kad būs skaidras un izpildāmas prasības tikai saimnieciskiem mērķiem izmantotu auto gaitu uzskaitei, īpašām problēmām to izpildē uzņēmumiem nevajadzētu būt. «Jau šobrīd lielajos uzņēmumos ir ļoti stingri uzskaitīts, lai darba auto tiktu izmantots lietderīgi,» tā G.Kauliņa. Arī Lattelecom ir sistēma, kas ļauj precīzi izsekot auto ceļus, un tādējādi ir izskausta bezatlīdzības darba auto izmantošana privātiem mērķiem, teica uzņēmumā. Var vienoties auto izmantot arī privātiem mērķiem, bet tad darbiniekam pašam jāmaksā par benzīnu un arī jāsedz amortizācijas izdevumi.
Uzņēmuma darbiniece, kura vēlējās palikt anonīma, gan norādīja, ka, darba līgumā nosakot darbu arī vakaros un brīvdienās, nodokli par privātajām vajadzībām izmantotu darba auto varēs apiet. Šādu iespēju neizslēdz arī G.Kauliņa, taču, viņasprāt, labāk to nedarīt, jo VID parasti skatās ļoti skrupulozi. Ja redz, ka auto izmantots ne tikai ierastajā darba laikā, pārbauda, kur pildīta degviela, kur braukts, un salīdzina ar ierastajiem maršrutiem u.c. «Nedomāju, ka VID braukās pa sētām un skatīsies. To visu ļoti labi var redzēt pēc dokumentiem.» VID var pārbaudīt un uzrēķināt nodokļus par trim iepriekšējiem gadiem, norāda speciāliste.