Uzņēmēji droši vien paļāvās uz politiķu pieredzi iepriekšējās kampaņās, savukārt PLL politiķi no LPP/LC un Tautas partijas (TP) rīkojās, kā ieraduši, - sekoja devīzei «Mēs ticam uz reklāmu!». Lai atminamies, ka par plašo pārstāvniecību 9. Saeimā PLL iekļāvušās partijas lielā mērā varēja pateikties milzīgajām pozitīvisma kampaņām, ko īstenoja šo partiju uzticamie polittehnologi.
Tāpēc nav brīnums, ka, vērtējot PLL vājo rezultātu iemeslus, lielākā tiesa pārmetumu tiek vērsti vēlēšanu kampaņas virzienā. Tas ir vieglākais, bet nepareizais ceļš, kuru ejot TP un LPP/LC izvairās no pašu politiķu pieļauto kļūdu analīzes un atzīšanas.
Kāds patiesības grauds neapšaubāmi slēpjas sociologa Aigara Freimaņa vērtējumā, ka 10. Saeimas vēlēšanās bija jārēķinās ar morāles jautājumu dominanti. Proti, vērojumi liecinot, ka jau kopš neatkarības atgūšanas Saeimas vēlēšanās morāles jautājumu dominante mijas ar profesionālo jautājumu dominanti. Iespējams, zināms cikliskums patiešām pastāv, taču ļoti negribētos ticēt, ka Latvijas sabiedrībā jau paspējusi iesakņoties pārliecība, ka profesionālisms un godīgums ir nesavienojamas īpašības.