Drakoniskais taupības režīms beidzot mudina domāt, kā novērst šo situāciju un ietaupīt līdzekļus, taču abu ministriju vadības izteikumi liecina, ka viegli tas nebūs.
Jūras spēkiem piederošais radara tornis Pāvilostā uzsliets šogad pavasarī. Lai arī te jau bija tornis kopš PSRS laikiem, nolemts būvēt jaunu NATO standartiem un jaunveidojamajai Jūras novērošanas sistēmai (JNS) atbilstošu. Līdzīgus torņus NBS slej visā jūras piekrastē. Taču vienlaikus sakaru torņus izbūvējusi arī robežsardze. Valsts robežsardzē, atbildot uz jautājumu, kas atrodas torņos, uzsver, ka tos vajag robežsardzes funkciju nodrošināšanai, tai skaitā dažādu sakaru sistēmu darbībai, un plašāku informāciju nesniedz. JNS pamatfunkcijas pašlaik ir valsts aizsardzības vajadzību apmierināšana, savukārt IeM pārziņā ir ostu videonovērošanas sistēmas, ko izmanto policija un robežsargi. VR pārsvarā uzrauga ostās ienākošos kuģus.
Plānots, ka gandrīz 14 miljonu vērtajai JNS, kas tikusi izbūvēta vairākos gados, jāsāk darboties šovasar. Kopumā gar Latvijas piekrasti tiek izvietoti vairāk nekā desmit jaunu radaru. Tie spēs uztvert ikvienu objektu jūrā, arī mazas laivas un jahtas. AM uzskata, ka viņi var pilnībā nodrošināt visu datu pārraidi un pārraudzību jūras piekrastē, un neoficiālās sarunās min, ka ar savām iespējām varētu īstenot arī robežsardzes funkcijas. «Jūras novērošanas sistēma ir pilnīgākā, kāda ir radīta,» saka aizsardzības struktūrām tuvu stāvoša augsta amatpersona.
Jāpiebilst, ka daudzu gadu garumā starp Aizsardzības un Iekšlietu ministriju norisinājušās diskusijas par to, kā uzraugāma jūras robeža, kādas funkcijas ir abu institūciju pakļautībā un vai tās nedublējas. «Ir skaidrs, ka vienu no sistēmām būs grūti uzturēt, tādēļ ir jādomā, kā tālāk šo situāciju risināt,» uzsver amatpersona, kas nemin savu vārdu.
Pēc budžeta grozījumu apstiprināšanas iekšlietu un aizsardzības ministri nolēmuši satikties un apspriest šo jautājumu. «Mēs esam regulāri par to runājuši, bet neviens to nav atrisinājis,» atzīst iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), kura šim jautājumam pievērsusies, savulaik būdama aizsardzības ministre. Pagaidām gan nevarot būt runa par to, ka abas sistēmas tiek apvienotas. Taču esot jādomā, kā ietaupīt uz tām funkcijām, kuras dublējas. Noprotams, ka šīs sarunas varētu nebūt vieglas, jo L.Mūrniece solās «neko neatdot no mūsējā».
Vēl piesardzīgāks savos izteikumos ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. Viņaprāt, ir jāpanāk vienošanās, kā sadalās pienākumi starp abām institūcijām. «Robežsardze grib atņemt tās funkcijas, ko šobrīd veicam mēs - krasta apsardzi,» stāsta J.Sārts. No AM viedokļa neesot vērts runāt par jebkādu funkciju apvienošanu, ja no tā netiek gūts reāls līdzekļu ietaupījums. «No mūsu viedokļa tornis ir sekundārs, galvenais ir aprīkojums, kas uz tā atrodas,» viņš uzsver. AM atgādina, ka robežsardzei nav tik modernas aparatūras, kāda ir Jūras spēku rīcībā.