Nirburgringas versijai riepas iekšējā karkasa stiprinošā metāla josta tikai nomainīta ar kevlara materiālu, bet komandām tikai aizliegts spēlēties ar riepu spiedienu, ekstrēmiem riteņu savērsuma leņķiem un mainīt aizmugurējās riepas vietām. Tas novērsa jebkādus neprognozējamus riepu plīšanas draudus, tomēr izvirzīja daudz neatbildētu jautājumu par riepu dzīvotspēju un snieguma parametriem.
Arī treniņi piektdien un sestdien uz šiem jautājumiem neatbildēja, jo laikapstākļi un trases temperatūra visās trīs Grand Prix nedēļas nogales dienās bija atšķirīgi. Līdz ar to visas komandas bija spiestas sacīkstes gaitā īpaši sekot riepu situācijai un strauji reaģēt uz pavērsieniem. Šajā ziņā jānoņem cepure Red Bull priekšā par Fetela stratēģiju, jo komanda prātīgi vadīja vācieti pa sacīksti, droši reaģējot uz konkurentu ofensīvu, paralēli taupot degvielu, riepas un auklējoties ar KERS sistēmas problēmām.
Fetels uzvarēja kā pēc Huana Manuela Fanhio ābeces - sasniedza finišu pirmais lēnākajā iespējamā tempā. Taču temps nebija nemaz tik lēns - Lotus un Kimi Reikenens par to rūpējās līdz pat finišam. Jau pēc kvalifikācijas kļuva skaidrs, ka Lotus formulai šīs riepas un šie karstie laikapstākļi ir ļoti piemēroti, lai saglabātu labu tempu ilgāk par tiešajiem konkurentiem. Tomēr nepamet sajūta, ka Lotus Reikenena gadījumā nevis izcīnīja otro vietu, bet zaudēja uzvaru. Ja Kimi otrajā boksu apmeklējumā dotos pirms komandas biedra Romēna Grožāna, tad iegūtu laiku attiecībā pret Fetelu un 10 apļu finiša spurtā ar ātrajām mīkstā sastāva riepām dotos, esot tieši aiz līdera. Lotus komanda atkal izgāza stratēģiju, turpretim Red Bull izgāzās boksu celiņā - labi, ka Marka Vebera formulai nepieskrūvētais ritenis izbojāja tikai austrālieša sacīksti, nevis FOM TV operatora dzīvi.