Nemaksātāji bieži esot turīgi ļaudis, kas var atļauties pirkt dārgas mantas un ceļot pa siltajām zemēm. «Viņi šādi aizņemas naudu no saviem līdzcilvēkiem, turklāt par to viņiem nav jāmaksā nekādi procenti,» sašutusi ir G.Birzvalka un norāda, ka naudas piedzīšana prasa gadus, taču remonti un siltums vajadzīgs nekavējoties.
Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš (TP) uzskaita vairākas izmaiņas, kas ļautu sekmīgāk cīnīties ar negodprātīgiem parādu nemaksātājiem, taču par to ieviešanu vēl esot jādiskutē. Nākamnedēļ komisijas deputāti uzklausīs vairāku pašvaldību un uzņēmuma Rīgas siltums (RS) pārstāvju viedokli.
Bez siltuma un elektrības
Tikmēr Rīgā ap 2% dzīvojamo un nedzīvojamo ēku joprojām nav pieslēgta siltumpadeve. Šonedēļ visus parādus - ap 150 tūkstošiem latu - nomaksājis lielākais RS parādnieks Māju serviss KSA. No sākotnēji siltumam nepieslēgtajām 57 apsaimniekotāja mājām tagad apsilda visas, apstiprina RS.
«Dzīvokļos bija kādi 10 grādi. Daudzi mēģināja sildīties ar elektriskajiem sildītājiem, tādēļ mājām korķus sita ārā pēc 10-15 minūtēm. Mūsu mājās cilvēki bija gan bez siltuma, gan elektrības,» stāsta Māju servisa KSA Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Māris Antošuks. Lai klientiem nebūtu jādzīvo tādos apstākļos, apsaimniekotājs palīdzēja meklēt mājām citus pārvaldniekus, taču beigās tam izdevās bankā pagarināt kredītlīniju, kā arī iekasēt trūkstošo naudu no dzīvokļu īpašniekiem, lai dzēstu parādus, kas šoruden, salīdzinot ar pagājušās apkures sezonas sākumu, no 370 tūkstošiem latu bija pieauguši līdz 720 tūkstošiem.
Šī ir pirmā reize, kad publiskajā telpā plaši izskan ziņas par Māju servisa KSA nedienām ar RS - pagājušā gada vasarā vairākām tā apsaimniekotajām ēkām tika atslēgta siltā ūdens padeve. Kā toreiz, tā arī tagad neoficiāli tika minēts, ka iedzīvotāju parāds Māju servisam KSA patiesībā bijis mazāks nekā apsaimniekotāja parāds RS. M.Antošuks atzīst, ka nesakritība finansēs bijusi atsevišķās mājās, taču no iedzīvotājiem iekasētie līdzekļi nekur nebija pazuduši: «Visa nauda nāk uz vienu kontu, un mēs operējam ar līdzekļiem tā, lai pieslēgtu pēc iespējas vairāk māju.»
Kaut no zemes jārok
Pašvaldībai piederošās namu pārvaldes parādu nomaksai savukārt pārskaitījušas māju remontiem paredzēto naudu, par ko saņēmušas Valsts kontroles pārmetumus. «Bet man tā nauda kaut vai no zemes ir jāizrok, jo, ja mēs nesamaksāsim, pirmo atslēgs silto ūdeni, pēc tam - apkuri. RS un Rīgas ūdens nejokojas,» pārkāpt likumu bijis spiests arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīva Staburags vadītājs Ilmārs Zāģers.
Viņš stāsta, ka iedzīvotāji kooperatīvam šobrīd ir parādā 70 tūkstošus, daudzi no tiem, kam ir lieli parādi, ir labi situēti - brauc «ar foršu džipu, atpūšas rietumos vai austrumos». Tā, piemēram, mājā Maskavas ielā 379 divi dzīvokļi pieder kādam laulātajam pārim, kuri par komunālajiem pakalpojumiem nav maksājuši kopš 2004.gada. «Pirms dažiem gadiem abi Rīgā uzbūvēja kotedžu, bet šeit dzīvo tikai īrnieki, kas maksā viņiem mēnesī 200 latu. Taisot biznesu ar dzīvokļiem, viņi ņirgājas par pārējiem mājas iedzīvotājiem, nesamaksājot ne santīma vairāku gadu laikā,» rokas bezspēcībā plāta I.Zāģers. Kopējais parāds sasniedzis 14 519 latu, un kooperatīvs ir uzvarējis vairākās tiesas prāvās, taču viņi spriedumus turpina pārsūdzēt.
Lai paātrinātu komunālo nemaksātāju lietu izskatīšanu tiesā, J.Lagzdiņš kā vienu no risinājumiem min izmaiņas Civillikumā, nosakot tām augstāku prioritāti, taču tas varētu izsaukt banku neapmierinātību, jo tās ir ieinteresētas, lai ātrāk izskatītu tieši kredītu parādnieku lietas. Pēc J.Lagzdiņa domām, labs ir Rīgas domes ierosinājums ieviest tiešos norēķinus starp iedzīvotāju kā pakalpojuma saņēmēju un RS kā siltuma piegādātāju, kas ļautu uzņēmumam strādāt ar individuālajiem nemaksātājiem.