Es varu to izmērīt un izdarīt izmaiņas savā insulīna devā, diētā vai fiziskajā slodzē, lai mana pašsajūta visas dienas garumā būtu laba. Lai es varētu strādāt, domāt, priecāties, baudīt dzīvi,» tā par savu ikdienu Dienai stāsta Laura (vārds mainīts), kura ir 1. tipa cukura diabēta paciente. Lauras nosauktās lietas gan jāievēro ne tikai tādēļ, lai zinātu glikozes līmeni asinīs, bet arī tādēļ, lai izvairītos no hipoglikēmijas, kā rezultātā var rasties pat smagi veselības bojājumi.
Latvijā aktuāli
Hipoglikēmija ir pēkšņa glikozes (cukura) līmeņa asinīs pazemināšanās un viena no biežākajām cukura diabēta komplikācijām. Veselam cilvēkam hipoglikēmija izpaužas, kad glikozes līmenis asinīs ir 2,5-3,0 mmol/l, bet cukura diabēta pacientiem simptomi var parādīties, ja glikozes līmenis asinīs ir 3,4 mmol/l vai zemāks, Dienai skaidro Latvijas Diabēta asociācijas prezidents un endokrinologs Ingvars Rasa. Par pierādījumu tam, ka hipoglikēmija Latvijā ir aktuāla, kalpo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) veiktais pētījums. No visiem diabēta pacientiem, kuri laika posmā no 2003. gada līdz 2005. gadam ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) tika nogādāti RAKUS, katram sestajam bijusi hipoglikēmija.
Pavisam izvairīties grūti
Hipoglikēmija var izpausties gan vieglā, gan smagā formā, tāpēc atšķirīgi var būt arī simptomi. Anete, kura ar cukura diabētu slimo jau 13 gadu, atceras, ka sākumā hipoglikēmijas pazīmes bija ļoti izteiktas: «Trīcēja un svīda rokas, aukstas kļuva rokas un kājas, nedaudz miglojās acis. Taču ar laiku pazīmes mainās, un katram tās var būt citādas.» Savukārt Lauras gadījumā tā ir dezorientācija un nesakarīga runa. «Grūtības sagādā hipoglikēmija, kas iestājas, piemēram, kad tikko esi sācis nozīmīgu sarunu vai iegājis, piemēram, vadītāja kabinetā. Tad nu skaidrs, ka sarunu būs grūti pabeigt,» piebilst Laura. I. Rasa arī norāda, ka simptomi ir atkarīgi no hipoglikēmijas smaguma. Tāpēc biežākie simptomi ir bāla ādas krāsa, trauksmes sajūta, sirdsklauves, svīšana, slikta dūša un redzes miglošanās. Savukārt nopietnākos gadījumos vai nenovēršot pirmās pazīmes parādās reibonis, miegainība, apjukums, galvassāpēs, nekoordinētas kustības, krampji vai pat samaņas zudums.
Runājot par to, kas var izraisīt hipoglikēmiju, I. Rasa atzīmē, ka iemesli var būt dažādi, bet visbiežāk tās ir izlaistas ēdienreizes, palielināta fiziskā aktivitāte vai zāļu un insulīna nepareiza lietošana. Savukārt cilvēkiem, kuriem nav diagnosticēts cukura diabēts, hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga un ilgstoša alkohola lietošana. Anete atceras, ka viņai pārsvarā hipoglikēmija ir bijusi nepareizi noteiktas ogļhidrātu devas un attiecīgi nekorekti pielāgotas insulīna devas dēļ. Taču pēc sportošanas hipoglikēmija bijusi tikai vienu reizi, skrienot Nordea maratona piecu kilometru distanci. No šādām epizodēm nav izvairījusies arī Laura, atzīmējot, ka ik nedēļu viņai ir apmēram divas vieglas hipoglikēmijas.
Ātri reaģēt
Atkarībā no hipoglikēmijas smaguma cilvēka veselībai var rasties dažādi bojājumi. Kā norāda I. Rasa, šo komplikāciju dēļ cilvēks var iet pat bojā, bet tas notiek diezgan reti. Tāpat bojājumi var būt centrālajā nervu sistēmā, sirds un asinsvadu sistēmā, kā arī kaulu locītavu sistēmā. Taču bez veselības problēmām būtiski ir arī sociālie efekti, jo hipoglikēmija var ietekmēt gan darbaspējas, gan cilvēka dzīves kvalitāti kopumā. Tāpēc svarīgi ir ātri reaģēt un novērst hipoglikēmijas simptomus. Te būtiska loma ir paškontrolei un līdzcilvēku rīcībai. Pirmkārt, diabēta pacientam regulāri jādodas pie ārsta un jālieto speciāli piemeklēti medikamenti. Otrkārt, regulāri jāseko līdzi glikozes līmenim asinīs. Treškārt, jāzina, kā rīkoties hipoglikēmijas gadījumā, jo bieži vien mediķus saukt nav nepieciešams, daudz var izdarīt pats. Ja parādās kāds no simptomiem, vispirms jāpārtrauc iesāktie darbi un jāapēd tas, ko ārsts ieteicis, piemēram, cukura graudiņš, maize vai kāda konfekte, kaut vai jāizdzer glāze sulas, jo tādējādi ir iespējams novērst zemu cukura līmeni. Savukārt, ja pats slimnieks šos simptomus nemana vai tie ir ļoti smagi, liela nozīme ir līdzcilvēku atbalstam. Arī Anete atceras, ka divas reizes viņas kolēģi pratuši reaģēt un palīdzējuši. Šādos gadījumos, ja cilvēks spēj norīt šķidrumu, jāiedod padzerties, piemēram, cukurūdens vai apelsīnu sula. Tāpat jāpārbauda, vai cilvēkam līdzi ir glikozes tabletes, kuras arī var palīdzēt. Savukārt, ja persona ir bez samaņas, jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.