«Man patīk visas puķes. Tagad to sadāvināts tik daudz! Pašai aug gan istabas puķes, gan dārzā iekoptas. Kaut pārvietoties ir pagrūti - krēslā sēžu, vasarā savas dārza puķītes tik un tā apkaplēju,» stāsta Kristīnes kundze no Valkas, kura aizvadītajā nedēļā nosvinējusi apaļus 100 gadus.
Seniore pauž ārkārtīgu prieku, ka šajā viņas nozīmīgajā jubilejā kopā bija sanākusi lielā radu saime. «Kad visi savējie klāt, kad apsveic - tiešām, pat veselība uzlabojas! Emocionālais atbalsts ir svarīgs pašsajūtai. Mēs esam ļoti draudzīga ģimene, cits citu atbalstām, palīdzam,» apgalvo seniore.
Viņas radiniece Velta Jonikāne par savu tanti Kristīni Gaigalu teic: «Viņa radiem vienmēr ir bijusi ļoti mīļa. Ja viņai būs viens kumoss maizes, to izdalīs visiem.» Bet pati Kristīnes kundze uzskata - svarīgs ir došanas prieks: «Vienmēr savā mūžā labāk citiem palīdzēju un devu. Neprasīju. Ja pašai kā pietrūka, labāk pacietu.»
Kristīne Gaigala izaudzinājusi sešus bērnus, viņai ir 18 mazbērnu, 10 mazmazbērnu. «Bērni ir tie, kas sagādā vislielāko prieku. Kad viņi atbrauc, esmu laimīga, kad aizbrauc - mazliet paskumstu un gaidu ciemos atkal,» stāsta gaviļniece.
Taujāta, kas dzīvē galvenais, lai nodzīvotu tik garu, spilgtu mūžu un joprojām labi turētos, Kristīnes kundze atzīst - veselība ir galvenā. «Vai, ja es jums visu izstāstītu... Dzīve pagājusi vienmēr lielā darbā, bet es nekad nebēdāju - kā kuru dienu ir, tā ir! Septiņpadsmit gadus kolhoza kūtī nostrādāju pie govīm. Arī pašai savā saimniecībā bija lopiņi. Bija jāpļauj, jāravē, malka jāzāģē. Vakaros līdz pusnaktij adīju bērniem zeķes, cimdus, jo tad jau nebija tādu veikalu, kur visu var nopirkt. Visi bija jāaprūpē.»
Kristīnes kundze joprojām ada un tamborē. «Nupat uztamborēju tādu krietnu sedziņu. Tāpat grāmatas palasu. Gaidu vasaru un vēlu, lai visiem senioriem pavasaris atnāk silts un jauks! Lai visi būtu paēduši un veselība turas.»