Grozījumiem likumā Par valsts pensijām deputāti veltīs Sociālo lietu komisijas sēdes 15. un 16. maijā. Saeimas Preses dienesta informācija vēsta, ka komisijā otrajam lasījumam iesniegti 57 priekšlikumi, tajā skaitā tādi, kas būtiski maina likumprojekta pirmā lasījuma redakciju. Saeimas jau atbalstītā likumprojekta pirmā lasījuma redakcija paredz no 2014. gada pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm, līdz 2020. gadā tas sasniegs 65 gadus. Vienlaikus valdības izstrādātie likuma grozījumi paredz paaugstināt minimālo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz valsts vecuma pensiju. 2014. gadā to plānots paaugstināt no 10 līdz 15 gadiem, bet 2020. gadā - līdz 20 gadiem. Vienlaikus plānots saglabāt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju uz neierobežotu laiku.
«Tas ir mūsu priekšlikums,» par pirmdien panākto kompromisa variantu saistībā ar pakāpeniskāku pensionēšanās vecuma palielināšanu saka Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs (SC)). 7. maijā SC deputāti tikās ar labklājības ministri, lai runātu par pensionēšanās vecuma palielināšanu, norādot, ka pensiju sistēmas nestabilitāte grauj iedzīvotāju uzticēšanos valstij un samazina motivāciju maksāt sociālo nodokli, kas rada papildu riskus. Labklājības ministrijas ierosinājumu paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem līdz 2020. gadam SC deputāti uzskatīja par nepieņemamu. SC piedāvājusi LM kompromisu - neaicināšot prezidentu neizsludināt grozījumus likumā Par valsts pensijām un nerosināšot par šo jautājumu referendumu, ja pensijas vecuma paaugstināšanas termiņš tiks pagarināts vismaz uz pieciem gadiem, proti, no 2014. līdz 2025. gadam. Tiesa, SC plāno panākt vēl citas būtiskas izmaiņas - lai personas, kuras audzina piecus bērnus un vairāk bērnu vai bērnu - invalīdu, tiktu samazināts darba stāžs no 30 uz 25 gadiem, kā arī samazināt darba stāžu cilvēkiem, kuri strādā veselībai kaitīgu darbu - lai viņi varētu doties pensijā agrāk. «Rīt Sarkanajā zālē turpināsim cīņu,» pirmdien norādīja A. Klementjevs.