Vienotības popularitāte pēc vēlēšanām ar katru mēnesi ir samazinājusies, un vēlreiz pretendēt uz vairāk nekā 30 mandātiem tai bez papildspēkiem būtu grūti. Vienotības uzaicinājumā V. Zatleram norādīts, ka prezidentam piedāvāts kandidēt ar pirmo numuru jebkurā vēlēšanu apgabalā pēc viņa izvēles. Sarakstā ir solīts iekļaut arī V. Zatlera ieteiktos kandidātus «ar augstu reputāciju un veiktspēju». V. Zatlers ar domubiedriem aicināts piedalīties arī partijas programmas un statūtu sagatavošanā un iesaistīties valdes darbā.
V. Zatlera pievienošanās Vienotībai varētu šķist nesaprotama, ja atceras, kā Vienotība nespēja nodrošināt V. Zatleram kā savam Valsts prezidenta kandidātam Saeimas vairākuma atbalstu prezidenta vēlēšanās. Arī V. Zatlera lēmums rosināt Saeimas atlaišanu bija saistīts ar neapmierinātību, ka Vienotības līderi - Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa un premjers V. Dombrovskis - nevarēja piedāvāt plānu, kā samazināt naudas ietekmi uz politisko lēmumu pieņemšanu. Taču, lai izveidotu jaunu politisko spēku, ir vajadzīgs nedaudz vairāk laika. Ja tauta referendumā nobalso par Saeimas atlaišanu, ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 17. septembrī. Tas nozīmē, ka augustā jau ir jābūt gataviem kandidātu sarakstiem un katrs cilvēks var kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Ja V. Zatlers piekristu pievienoties Vienotībai, izvirzot savus nosacījumus un piedāvājot savas komandas cilvēkus, tad ieguvējas varētu būt abas puses. Ja prezidents izveido jaunu partiju, pie tās vispirms varētu aiziet tieši Vienotības vēlētāji. Tagadējās varas partijas politiķi arī ir atzinuši, ka V. Zatlera pievienošanās palīdzētu sakārtot partiju, kurā tagad ir vairāki varas centri un apgrūtināta viedokļu saskaņošana.
«Latvijas politikai kopumā par labu nāktu jauns politiskais spēks, kas iestājas par demokrātiju, līdzīgi kā Vienotība vai Visu Latvijai!-TB/LNNK,» pieļauj Providus pētniece Iveta Kažoka. Viņasprāt, sliktākais varētu būt, ja V. Zatlers nonāk kādā no jau esošajām partijām, to nemainot un «tiekot uzmests, kad vairs nav vajadzīgs». Taču risks esot arī tad, ja veido jaunu partiju ar nepārbaudītiem cilvēkiem, kuriem būs sava darba kārtība un kuri tikai izmantos V. Zatleru, lai iekļūtu Saeimā, uzskata politoloģe. Vaira Vīķe-Freiberga pēc prezidentūras beigām neiesaistījās politikā, bet viņas priekšgājējs Guntis Ulmanis tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības Par labu Latviju! un kļuva par opozīcijas frakcijas ierindas deputātu.