Uz pilsoniskās sabiedrības iesaisti bija vērstas arī uzstāšanās, kas bija pārsātinātas ar lozungiem, iepriekš īstenotās politikas kritiku un solījumiem atjaunot sabiedrības uzticību valsts varai un partijām.
Jaunā laika (JL), Pilsoniskās savienības (PS) un Sabiedrības citai politikai (SCP) veidotās Vienotības kongress notika Nacionālajā teātrī. Pārpildīta bija ne tikai zāle, bet arī abi balkoni. Teātra un skatuves noformējumā, kā arī delegātiem izsniegtajos dokumentos dominēja Vienotības gaiši zaļā krāsa. Par apvienības dibināšanu nobalsoja 646 delegāti, trīs atturējās. Partiju vadītāji Solvita Āboltiņa (JL), Ģirts Valdis Kristovskis (PS) un Aigars Štokenbergs (SCP) kā līdzpriekšsēdētāji rotācijas kārtībā uzņemsies apvienības vadību, lēmumu pieņemšanai tiks izveidota arī valde, kurā no katras partijas būs pieci cilvēki. Kongresā nepiedalījās JL dibinātājs finanšu ministrs Einars Repše.
Kongress bija pietiekami svinīgs, lai raisītu asociācijas ar atmodas laika manifestācijām, kas varbūt arī bija tā rīkotāju mērķis, lai pamodinātu sabiedrību. Šo iespaidu pastiprināja Ievas Akurateres (PS) uzsāktā un visu kopā nodziedātā Daugav's abas malas mūžam nesadalās. «Līdz šim daudz privatizēts un investēts tā, lai «savējam» būtu vieglāk «pakampt». Šādu «alkatīgo interešu ekonomiku» mēs izslēgsim no Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārija», teica Ģ. V. Kristovskis. S. Āboltiņa šodienas Latvijā saskatīja ievainotu putnu. «Ievainotā putna izdegušajās acīs cerību dzirkstele var arī izdzist, tomēr esmu pārliecināta, ka dzirkstele atgriezīsies,» teica JL līdere. SCP priekšsēdis A. Štokenbergs kongresu saista ar labām pārmaiņām Latvijā, sašķeltās sabiedrības vienošanu piesakot kā lielāko uzdevumu.
Sveicēju vidū bija ne tikai Sarmīte Ēlerte, kura maijā kopā ar vēl nenosauktajiem domubiedriem varētu pievienoties apvienībai, bet vēl vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki - arī rakstnieces Laima Muktupāvela un Anna Žīgure, kura aicināja neatkārtot to, kas pašvaldību vēlēšanās notika Jūrmalā, kur partijas nespēja vienoties un «Jūrmalas dome tagad ir raiba kā dzeņa vēders». Ar lietišķāku runu sevi pieteica EP deputāte Sandra Kalniete (PS), kura piedāvāja konkrētus priekšlikumus - mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu, palielinot vēlēšanu apgabalu skaitu; ieviest tiešās pašvaldību vadītāju vēlēšanas, noteikt principu, ka premjeru deleģē parlamentā lielākā partija. S. Kalniete arī uzskata, ka ir pienācis laiks tautai vēlēt Valsts prezidentu. Tas ir viens no jautājumiem, par ko apvienībā vēl nav panākta vienošanās.
Vienotības programmu plānots pieņemt maijā. Pašlaik nav zināms, vai apvienībai varētu pievienoties vēl kāda partija. Tas būtu iespējams, ja tam piekristu visas Vienotību veidojošās partijas. Nevienai no tām nav iebildumu pret reģionālajām partijām, bet LSDSP, TB/LNNK un Visu Latvijai! iesaistīšanu kāds no partneriem var neatbalstīt. «Lai runātu par sadarbību ar Visu Latvijai!, jāredz konteksts, kādā viņi tiek uztverti Eiropā. Diemžēl Eiropā viņus nesaprot,» preses konferencē sacīja A. Štokenbergs. Sadarbības partnerus no VL aizstāvēja Ģ. V. Kristovskis, uzskatot, ka arī Eiropai «jāturpina pētīt mūsu vēsturi».
Tāpat netika atbildēts, kas būs partneri pēc vēlēšanām. JL līdere S. Āboltiņa atzina, ka nebūtu labi, ja SC uzvarētu vēlēšanās. Par sabiedrotajiem valdībā Zaļo un Zemnieku savienību, kas ir trešā popularākā, S. Āboltiņa varot teikt tikai labāko, jo tā nebaidās pieņemt nepopulārus lēmumus. Savukārt Ģ. V. Kristovska un A. Štokenberga sacītajā bija jūtamas šaubas par sadarbību, ja ZZS premjera kandidāts paliek Aivars Lembergs. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis arī ir apmierināts par sadarbību ar JL, tomēr Dienai atzina - ja Vienotība būvēs kampaņu «uz vecām platēm par cīņu ar oligarhiem, tad ar visām 49 balsīm var palikt opozīcijā». Vienotība vēlas kļūt par valdošo politisko spēku. Ja Valda Dombrovska valdība nostrādās līdz Saeimas beigām, tad viņš arī būšot apvienības premjera kandidāts, teica S. Āboltiņa.