Jēkabs Gžibovskis,
Līdz šim veiktie konsolidācijas pasākumi diemžēl ir bijusi tikai redzamā aisberga daļa. Respektīvi, augšpuse, kas relatīvi ir mazāka nekā apakšdaļa, bez apdomības zāģēta, nemaz tā īsti nepieķeroties klāt aisberga neredzamajai pusei, kur ir patiesi milzīgais valsts aparāts ar visām lielajām izmaksām. Manuprāt, pašlaik notiek cīnīšanās tikai ar sekām, nevis nopietna iejaukšanās pašas sistēmas reformēšanā un pārveidē. Tas ir tāpat kā ar lielāko daļu zālēm, kas novērš tikai sekas.
No laika, kad sākusies konstruktīva apciršanas politika, visi lēmumi ir bijuši par resursu, pakalpojumu utt. samazināšanu un nodokļu celšanu. Neesmu dzirdējis neko par profesionālu izglītības sistēmas maiņu, uzņēmumu nodokļu politikas atvieglošanu, nodarbinātības celšanu un pārējiem tik sāpīgajiem jautājumiem. Pieeja, kādā tiek risinātas problēmas un jautājumi, pašā saknē nav pareiza valsts mērogā. Vairākkārt apspēlētā korupcija ir viens no galvenajiem spēlētājiem.
Naudu nevajadzētu neatlaidīgi kaut kur meklēt, tai jābūt kā līdzeklim, nevis mērķim. Mainot esošās sistēmas valdībā, veselības aprūpē, izglītībā, nodokļu politikā utt., finanšu līdzekļi parādītos paši veiksmīgas uzņēmējdarbības un citu veiksmīgu darbību rezultātā. Daudz kur ir apcirpts līdz vājprātam, jāmeklē veidi, kā nopelnīt.