Aprēķinot postījumu izmaksas, tajās netiek iekļauti atsevišķu cilvēku, uzņēmumu un pašvaldību zaudējumi, kā arī ekonomiskie ieguvumi. «Izmaksas galvenokārt tiek aprēķinātas, iekļaujot tajās zaudējumus, kas nodarīti mājsaimniecībām, ēkām un citiem īpašumiem,» ekonomists Viljams Nordhauss no Jeila universitātes stāsta raidsabiedrībai BBC.
Tas nozīmē, ka pie izmaksām netiek pieskaitīts laiks, kas ticis pavadīts, lai sagatavotos viesuļvētrai, kā arī stihijas dēļ radītā dīkstāve uzņēmumiem. Tāpat netiek ņemts vērā, ka policija un glābšanas dienesti šajā laikā strādā ārkārtas režīmā, kas nozīmē papildu izdevumus štatiem un federālajai valdībai.
Viesuļvētras ne tikai rada postažu, bet var arī veicināt naudas ieplūšanu ekonomikā, jo ir nepieciešams atjaunot nopostītās ēkas un autoceļus. Piemēram, 2005. gadā pēc viesuļvētras Aivena plosīšanās Floridā, kur tika nodarīti postījumi 14 miljardu dolāru (7,5 miljardi latu) apmērā, mazumtirdzniecības cenas pieauga par vidēji 25-35%. «Tas notika, jo šeit atradās daudz strādnieku, kuri veica atjaunošanas darbus un dzīvoja viesnīcās, bet vietējie vairumā iepirkās būvniecības veikalos,» skaidro ekonomikas profesors Riks Hārpers no Rietumfloridas Universitātes.