Savukārt klātienē aplūkojot pašu lidostu, kurai nu jau dots Jūrmalas vārds, nepārprotami redzams - lai tā spētu uzņemt pasažierus, būs nepieciešams turpināt intensīvus, iespējams, vairākus mēnešus ilgus darbus. Kā pārliecinājās Diena, nesen uzbūvētajai lidostas termināļa ēkai joprojām nav iekšējās apdares un ēku aizņem būvmateriāli un sastatnes, bet tās apkārtējai teritorijai nepieciešama labiekārtošana.
Lidostas Jūrmala IVN ziņojuma autors, uzņēmuma Latekoil vadītājs Valdis Felsbergs neslēpj - no vides un iedzīvotāju interešu viedokļa vienīgā ar projektu saistītā problēma ir paredzamais troksnis. Tomēr, pēc viņa domām, iedzīvotāju neapmierinātība lielā mērā ir saistīta arī ar jau esošo situāciju - lidostu jau šobrīd izmanto aptuveni 300 lidmašīnu gadā, apkaimē ir arī citi nozīmīgi trokšņa avoti - dzelzceļa līnija un valsts nozīmes autoceļš. Lidojumu skaita pieauguma iespaidā trokšņa intensitāte lidostas apkaimē nepalielināsies, bet daudzos gadījumos pat samazināsies, jo tiks izmantotas cita tipa lidmašīnas. Tomēr iedzīvotājiem nāksies rēķināties ar to, ka darba laikā trokšņi būs biežāki, skaidro V. Felsbergs.
Sanāksmē Smārdē pret lidostas paplašināšanas plānu, kas paredz uzsākt regulārus komercreisus un apkalpot līdz 3000 lidmašīnām gadā, bija noskaņota tikai viena iedzīvotāja, savukārt Tukumā kritisku viedokli pauda vien seši iedzīvotāji. Visu iedzīvotāju iebildumi pret lidostu galvenokārt bija saistīti ar bažām par sagaidāmo lidmašīnu troksni, kas, viņuprāt, pasliktinās dzīves kvalitāti viņu dzīvesvietās, negatīvi ietekmēs apkaimē dzīvojošo veselību un veicinās viņu īpašuma vērtības strauju kritumu. Lidostas oponentu nometnē arī valdīja uzskats, ka lidojumu skaita pieaugums reģionam nesniegs vērā ņemamu labumu, jo kopējais jauno darba vietu skaits būs neliels un iespējas piesaistīt tūristus ir apšaubāmas.
Lidostas īpašnieku SIA Tukums Airport pārstāvji no tiešām diskusijām ar iedzīvotājiem sanāksmju laikā atturējās, tomēr sarunā ar Dienu uzņēmuma komercdirektore Ilze Lontona norādīja, ka uzņēmums savus plānus nav mainījis un cer komercreisus uzsākt jau šogad. Lai to sasniegtu, Tukums Airport jāpabeidz IVN procedūra, kā arī nepieciešams sertificēt lidlauku kā 1. kategorijas instrumentālās nolaišanās lidlauku.
Tukuma lidosta kopš tās uzbūvēšanas Otrā pasaules kara laikā līdz Padomju Savienības sabrukumam tika izmantota tikai militārām vajadzībām, bet 2005. gadā ar nolūku lidostas darbību atjaunot to kopīgi ar Smārdes pagasta pašvaldību iegādājās uzņēmums K.S.AVIA. 2010. gadā uzņēmums pieņēma lēmumu lidostai piesaistīt komercreisus un uzsāka pasažieru termināļa būvniecību, tajā investējot aptuveni četrus miljonus latu. Tomēr lidostas atjaunošanas un paplašināšanas plāni ir izraisījuši vietējo iedzīvotāju protestus, jo, pēc iedzīvotāju domām, lidosta atrodas pārāk tuvu dzīvojamajām ēkām un pasliktina apkaimes iedzīvotāju dzīves kvalitāti.