J. Strīķe arī apzinoties, ka šie fakti būs jāpārbauda, lai nerastos šaubas par to ticamību. Savukārt N. Vilnītis pēc Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdes, uz kuru visi trīs otrdien bija uzaicināti, mudināja kolēģus «sākt strādāt», kā arī noraidīja, ka būtu licis darbinieki iesniegt paskaidrojumus, piemēram, par nelielu darba kavējumu, vai līdzīgā veidā apgrūtinājis darbiniekiem dzīvi. N. Vilnītis apgalvoja, ka darbošoties «saskaņā ar noteikto regulējumu».
Korupcijas novēršanas apakškomisiju vada bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs (Vienotība), kuru var uzskatīt par J. Strīķes un A. Vilka domubiedru, taču pēc sēdes viņš uzsvēra, ka paužot komisijā dominējošo noskaņojumu. Iepazīstoties ar N. Vilnīša prezentētajām strukturālajām izmaiņām iestādē, deputāti neesot saņēmuši atbildes uz visiem jautājumiem un neesot guvuši pārliecību, ka KNAB reorganizācijas plāns patiešām nodrošinās efektīvu biroja darbu, skaidroja A. Loskutovs. Viņš norādīja, ka komisijas uzdevums ir īstenot parlamentāro uzraudzību un N. Vilnīti uz sēdi ir plānots aicināt vēlreiz, lai saņemtu detalizētāku skaidrojumu par katras KNAB struktūras darbību un to, vai tiks nodrošināta visu funkciju izpilde.
A. Loskutova vadītajā komisijā dominē atbalsts KNAB vadītāja vietniekiem, taču N. Vilnītim iepriekš 9. Saeimā bija citas - Nacionālās drošības komisijas - vadības atbalsts, liecina neoficiāla informācija. Saskaņā ar to komisijas vadība sniegusi KNAB vadītājam arī praktiskus padomus, kā labāk organizēt darbu. Lūgts to komentēt, bijušais komisijas priekšsēdis Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) Dienai sacīja, ka vienīgais, ko viņš ir aicinājis, - nodrošināt, lai visi darbinieki būtu vienlīdz atbildīgi likuma priekšā. Savukārt viņa priekštecis šajā amatā Māris Kučinskis (TP) atbildēja vēl lakoniskāk: «Mūsu komisija pirmā, kas pamanīja un saprata, kādas ziepes KNAB,» ar to domātas briestošās pretrunas vadošo darbinieku attiecībās.