Ļeņina partija izvērsa pasaules vēsturē vēl neredzētu kampaņu cīņai par mieru. 1917. gada septembrī un oktobrī boļševiku partijas rīcībā bija 75 laikraksti un žurnāli, to koptirāža (pēc nepilnīgām ziņām) bija apmēram 600 tūkstoši eksemplāru dienā (Boļšaja Oktjabrskaja sociaļističeskaja revoļucija. 1987. 64. lpp.)
Lepni izziņojot tāda vēriena cīņu par mieru, izglītotie biedri gan aizmirst piebilst, no kura naktsskapīša Ļeņins ņēma tam naudu. Jau četrus gadus ilga pasaules karš, valstī trūka paša nepieciešamākā, bet biedrs Ļeņins, redz, atrada naudu gan tipogrāfijām, gan papīram un krāsai, gan izplatīšanai.
Visas šīs avīzes un žurnāli aicināja uz tūlītēju mieru. Komunisti tos par brīvu dalīja pilsētu ielās, kazarmās, rūpnīcās un fronšu ierakumos. Papildus avīzēm un žurnāliem Ļeņina partija drukāja arī miljoniem grāmatu, brošūru, skrejlapu un proklamāciju. Kareivjiem rekomendēja nešaut uz pretiniekiem, bet censties sadraudzēties ar tiem. Komunistu lozungi bija: «Durkli zemē!», «Visi pa mājām!», «Pārvērtīsim imperiālistisko karu par pilsoņu karu!».
*
1917. gada rudenī komunisti Trocka un Ļeņina vadībā īstenoja valsts apvērsumu un sagrāba varu Petrogradā, Krievijas impērijas galvaspilsētā. Pirmo reizi pasaules vēsturē lielas valsts galvaspilsētā varu bija sagrābuši cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja, aizsegušies ar izdomātiem vārdiem. Lielākā daļa pasaules valstu neatzina jauno valdību par likumīgu. Izņēmumi bija tikai Vācija un Austroungārija - valstis, ar kurām Krievija bija karastāvoklī. Citiem vārdiem sakot, Ļeņina un Trocka valdību atzina tikai Krievijas ienaidnieki.
Jau pirmajās jaunās varas pastāvēšanas minūtēs tika parakstīts tās pirmais dokuments - dekrēts Par mieru. Turklāt Ļeņins un Trockis pa radio vērsās pie krievu armijas kareivjiem un flotes matrožiem: «Lai pulki, kas atrodas pozīcijās, nekavējoties ievēl pilnvarotos formālai pamiera pārrunu sākšanai ar ienaidnieku. Tautas Komisāru Padome dod tiem šādas tiesības.» Šo radiotelegrammu parakstīja Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs Ļeņins un kara lietu narkoms un Augstākais virspavēlnieks Nikolajs Kriļenko (Dekreti sovetskoi vlasti. 1. sēj., 63-65. lpp.).
Ārlietu narkoma Trocka paraksta zem šī teksta nav, bet jāņem vērā, ka jau Staļina diktatūras ieviešanas periodā un visās turpmākajās desmitgadēs revolūcijas vēsture tikusi vairākkārt un centīgi pārstrādāta. Trocka loma revolūcijā sākotnēji tika apzināti mazināta, bet vēlāk jau pilnībā noliegta. Trockim atvēlēja tikai noziedzīgos un kaitnieciskos nodarījumus revolūcijai. Jebkuras liecības par viņu, ieskaitot viņa parakstus uz dažiem vēsturiskiem dokumentiem, tika iznīcinātas. Tomēr 1917. gadā tik svarīgu lēmumu nebija iespējams pieņemt bez Trocka - boļševiku paša galvenā valsts varas sagrābšanas organizatora.
*
Pirmais padomju varas dekrēts bija dekrēts Par mieru, ko pieņēma 1917. gada 26. oktobrī (8. novembrī), tajā pašā dienā pieņēma arī dekrētu Par zemi. Komunisti daudzu gadu desmitu garumā uzrādīja šos dokumentus kā apliecinājumu tam, ka tieši viņi tiecās pēc miera un īstenoja gadsimtiem ilgušās tautas cerības, lai gan patiesībā abi dekrēti bija nāvējoši triecieni krievu armijai, attiecīgi - Krievijai.
(Turpinājums 14. novembra numurā)