Turpretī Sabiedrības par atklātību _Delna_ padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne ir pārliecināta, ka likumprojektu izskatīšana tiek apzināti bremzēta. «Ir ļoti konkrēti politiskie spēki, kas nevēlas, lai Latvijā būtu valsts finansētas politiskās partijas. Tautas partija noteikti nevēlas, lai citas partijas tiktu ilgtermiņā stiprinātas un kļūtu par spēcīgiem konkurentiem,» norāda L.Čigāne.
Pirms divām nedēļām valdības sēdes darba kārtībā jau otro reizi bija iekļauta likumprojektu pakete, kas paredz, ka pēc 11.Saeimas vēlēšanām politiskās partijas varētu sākt saņemt valsts budžeta finansējumu, taču likumi valdībā tā arī netika apspriesti, jo Tieslietu ministrija tos atsauca. «Tas likums otro reizi uz izskatīšanu koalīcijas padomē tika virzīts kļūdaini, jo koalīcijā jau bija panākta vienošanās, ka virzām uz priekšu to paketes daļu, kas saistīta ar valsts finansējumu politiskajām partijām,» skaidro M.Segliņš.
Pēc L.Čigānes domām, ļoti zīmīgs ir fakts, ka dažādās diskusijās uz to, ka partiju finansēšanai no valsts budžeta nav sabiedrības atbalsta, atsaucas tieši TP un LPP/LC politiķi. Kā zināms, pirms 9.Saeimas vēlēšanām šīs partijas tika popularizētas tā dēvēto trešo personu organizētās pozitīvisma kampaņās, tādējādi apejot likumā noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu limitus. «Manuprāt, koalīcijas partneriem vajadzētu izdarīt spiedienu uz M.Segliņu, lai nepieļautu partiju finansēšanas izmaiņu bremzēšanu,» saka L.Čigāne. «Nezinu, kādas problēmas ir radušās Tieslietu ministrijā, bet koalīcijā atbalsts šim likumprojektam būs,» sola premjera Valda Dombrovska pārstāvētā Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Tieslietu ministrijas piedāvātā politisko partiju finansēšanu regulējošo likumprojektu pakete paredz, ka valsts finansējumu 50 santīmu gadā par katru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās iegūto vēlētāja balsi varēs saņemt partijas, par kurām parlamenta vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Likumprojekts noteic, ka politiskās partijas valsts budžeta finansējumu saņems, sākot ar 11.Saeimas sanākšanu, tas ir, reāli likums stāsies spēkā aptuveni pēc pieciem gadiem. Dz.Zaķis uzskata, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir jāsāk ātrāk - sākot ar 10.Saeimas sanākšanu -, jo pat tad partijas uz valsts finansējumu varēs pretendēt tikai aiznākamgad.
Arī L.Čigāne uzsver: «Nedomāju, ka ir nepieciešams tik ilgi gaidīt. Partiju finansēšanu no valsts budžeta vajadzēja ieviest jau pirms pieciem gadiem, nevis vēl pēc pieciem gadiem. Sākot no 10.Saeimas vēlēšanām, var ieviest vismaz pārejas modeli, kas nozīmētu pakāpenisku pāreju uz valsts finansētām politiskajām partijām. Turklāt summas, kas tam nepieciešamas, ir būtiskas politiskajām partijām, taču ne valsts budžetam.»
Diskusijas par valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām Latvijā norit jau teju desmit gadu.