A. Vilks kā vienu no galvenajām prioritātēm min Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Tam šajā laikā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Viņš uzskata, ka pašreizējā valdība to sākusi risināt sekmīgi, un cer, ka šis jautājums būs nākamās valdības prioritāšu augšgalā. «Tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī,» viņš saka. Tāpat ministrs uzsver arī veselības aprūpes un aizsardzības nozaru svarīgumu.
Kaut gan premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) vakar žurnālistiem uzsvēra, ka nākamā gada budžets būtu jāpieņem līdz šī gada beigām, A. Vilks atzina, ka viņam neesot pārliecības, ka tā tas tiešām arī notiks. Budžeta ieņēmumi samazinās, jo ekonomika vairs neattīstās tik strauji kā iepriekš. Viņš uzsver - «ir jāsamazina apetīte». L. Straujuma atklāja, ka, sākot no 10. novembra, valdības ārkārtas sēdes par budžetu varētu sasaukt katru dienu.
Kā liecina Dienas rīcībā esošie materiāli, augsti tiek vērtētas Satiksmes ministrijas iesniegtās prioritātes ceļu uzturēšanas un atjaunošanas jomā, tāpat ministrija pieprasījusi papildu līdzekļus sabiedriskā transporta pakalpojumu īstenošanai. Bez uzmanības nav palikusi arī Labklājības ministrijas prioritāte sociālās rehabilitācijas nodrošināšanā ne tikai tām pilngadīgajām personām, kas cietušas no vardarbības, bet arī pašiem varmākām. Kā Dienai norāda Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče, tad šāda pakalpojuma nodrošināšana jau ir paredzēta sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. «Latvija no 2001. gada jau nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušajiem bērniem, bet mēs uzskatām, ka šāds pakalpojums ir jānodrošina ne tikai bērniem, bet kompleksi,» stāsta M. Kupče.
Pavisam ministrijas iesniedza 259 politiskās iniciatīvas. Visaktīvākās iniciatīvu iesniegšanā bija Iekšlietu un Veselības ministrijas (VM). VM ieceres, rādās, ir arī dārgākās un uz valsts vidēja termiņa budžetu varētu atstāt vislielāko ietekmi. Ministrija nākamajam gadam papildus pieprasījusi vairāk nekā 110 miljonus eiro, 2016. gada iniciatīvām nepieciešami 223 miljoni eiro, bet 2017. gadā vēl vairāk - 373 miljoni. Otrā prasīgākā ir Izglītības un zinātnes ministrija, bet to prioritāšu cena gadā nepārsniedz 200 miljonus. Dārgas prioritātes iecerējusi īstenot arī Satiksmes ministrija.
Jāpiemin, ka paralēli ministriju iniciatīvām savu plānu īstenošanai līdzekļus no valsts budžeta prasa arī neatkarīgās institūcijas, piemēram, Valsts kontrole, prokuratūra un Tiesībsarga birojs.