«Vienu brīdi biju noskaņots kandidēt, bet tad sapratu, ka man ir dots laiks tikai līdz vēlēšanām, jo Vienotībai ir jauns finanšu ministrs un ar mani tāpat nerēķinātos,» pirmdien Dienai sacīja A. Vilks. Viņš atzina, ka būtu gatavs palikt politikā tikai tad, ja varētu strādāt valdībā. Parlamenta darbā politiķis sevi neredz. Tāpat viņš neslēpa, ka būtiska nozīme ir atalgojumam, kas Latvijas valdības ministriem ir mazāks nekā viņu kolēģiem Igaunijā un Lietuvā.
A. Vilks piekrita kļūt par ministru pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) aicinājuma, bet viņš tagad būs Briselē. «Ar Valdi Dombrovski mums bija viegli kopā strādāt, bet nevar strādāt, ja nav komandas sajūtas un izpratnes par lietām,» norāda A. Vilks. No sacītā izriet, ka runa ir par partijas vadības attieksmi. Par aiziešanu no politikas A. Vilks paziņoja pagājušās nedēļas nogalē drīz pēc tam, kad Vienotības līdere Solvita Āboltiņa novērtēja finanšu ministra rosināto diskusiju par izmaiņām nodokļu politikā kā bezatbildīgu politisku paziņojumu. Ar S. Āboltiņu sazināties Dienai pirmdien neizdevās. Kāds viņas politiskais domubiedrs sacīja, ka zināma nesavaldība iezagusies, jo A. Vilks jau iepriekš bija pateicis, ka vēlēšanās nestartēs.
Neoficiāli zināms, ka pēc partijas pasūtījuma veiktajā aptaujā A. Vilks ir populārāks par S. Āboltiņu, kuras reitingu var iedragāt neveiksmīgā komunikācija ar medijiem, kādu varēja vērot arī svētdien Latvijas Televīzijas raidījumā De facto. Pēc spožas uzvaras Eiropas Parlamenta vēlēšanās, iekšpolitikā zaudējot tādus spēcīgus politiķus kā V. Dombrovskis un Artis Pabriks, Vienotībai Saeimas vēlēšanās, iespējams, būs jāstartē ar pieticīgāku līderu resursu. Vislielāko pienesumu tai varētu dot L. Straujuma un papildspēki no Reformu partijas - vispirms jau ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
A. Vilkam būtu piedāvāts pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā, teica vairāki politiķi. Tagad, visticamāk, pirmā šajā apgabalā būs L. Straujuma, kura varēja būt arī Zemgales vai Latgales «lokomotīve». Diena satikās ar vairākiem Vienotības Saeimas deputātiem vienlaikus. Daži no viņiem visai izsmējīgi reaģēja uz vaicāto, vai A. Vilka aiziešana no politikas tomēr nebūs zaudējums. Tā to nav uztvēris arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, kurš minēts kā finanšu ministra kandidāts. J. Reirs atzina, ka viņš jau gada sākumā ticis nosaukts par pretendentu uz finanšu ministra amatu, bet partijā par to vēl neesot lemts «un tāpēc nevar teikt, ka mani gatavo šim amatam». Tāpat J. Reirs nedomā, ka varētu mazināties partijas līderes popularitāte, jo Vienotības vēlētāju vidū S. Āboltiņai esot augsts reitings. Arvils Ašeradens gan apsauca kolēģus, kas A. Vilka izturēšanos nosauca par cimperlēšanos, saskatot te citus iemeslus. «Viņš ir augsta līmeņa finanšu nozares eksperts, bet gribēja distancēties no politikas,» teica A. Ašeradens. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis komentēja līdzīgi: «Profesionālam politiķim jābūt ar lielāku rūdījumu nekā ekspertam, un tas varbūt mazina motivāciju palikt politikā.» Atceroties A. Vilka iepriekš solīto, Dz. Zaķis gan jūtoties piemānīts.
Nākamajam finanšu ministram būs vairāki jauni izaicinājumi - vispirms jau Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Jāatgādina arī, ka Vienotībai ir jauni sabiedrotie - pašvaldību līderi no reģionālajām partijām, kuriem ir savas prasības. Dažām no tām, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumu proporcijas pārskatīšanai, A. Vilks un V. Dombrovskis ir pretojušies. A. Vilks amatā būs līdz novembrim un nedomā klusēt, jo «finanšu ministram ir jārunā un kaut kādi signāli sabiedrībai jāraida». Viņš arī turpināšot aicināt uz diskusiju par izmaiņām nodokļu politikā vai potenciālo izdevumu revidēšanu, jo esot skaidri redzams, ka budžetā pietrūkst līdzekļu visu pieprasījumu apmierināšanai. Ministrs nevēloties pieļaut, ka atgriežas agrāko gadu pieeja «ar gāzi grīdā» un ka Latvija zaudē savu reputāciju. Tāpat A. Vilks plāno aktualizēt Vienotības pieteikto uzdevumu - mazināt nevienlīdzību sabiedrībā.