Es atgriezos tāpēc, ka Vilnīša rīkojums tika atcelts. Tas bija lēmums, ko bija pieņēmis birojs, un man šajā brīdī nemaz nebija izvēles iespēju. Šajā brīdī mēs faktiski atgriežamies situācijā, kāda tā bija pirms manas atbrīvošanas. Cilvēki, neslēpšu, ir priecīgi, ka KNAB pašlaik nav vadītāja, jo līdz ar Vilnīša aiziešanu ir izbeigušās bezjēdzīgas dienesta pārbaudes, paskaidrojumu rakstīšanas un dažādi cita veida pasākumi un cilvēki var savu laiku veltīt darbam. Protams, kolēģi saprot, ka ilgu laiku KNAB acīmredzot bez priekšnieka nebūs, atkal būs kārtējā priekšnieka izvēlēšanas un apstiprināšanas procedūra. Ņemot vērā to pieredzi, kāda šeit ir uzkrāta, īpaša optimisma attiecībā uz to laikam nav.
Kas ir mainījies KNAB kopš Vilnīša aiziešanas?
Tā pirmā sajūta - iekšējā atmosfēra KNAB. Mēs atkal esam atgriezušies pie normāla darba, pie tā, ka darbinieki strādā, nevis skaita minūtes, kurā brīdī viņiem jāiet pusdienās un kurā nav. Pašlaik vēl tikai tiek apzināts - ir daudz lietu, kas nav tikušas pabeigtas, kas nav sakārtotas, sākot ar tīri saimnieciskām lietām un beidzot ar finanšu un budžeta plānošanu, lai KNAB varētu turpināt darbu.
Reiz teicāt, ka Vilnīša laikā KNAB parādījās visai dīvainā kārtā, bez konkursa iecelti cilvēki. Daži no viņiem jau aizgājuši līdz ar Vilnīti, bet vai vēl kādi ir palikuši?
Ir darbinieki, kas ir pieņemti viņa laikā un bez konkursa, bet, protams, tas pats par sevi nav arguments, lai kādu atbrīvotu no darba. Ir pieņemti arī darbinieki, kurus var raksturot pozitīvi. Tā ka es domāju - nekādas raganu medības šeit nesāksies. Līdz ar Vilnīša atlaišanu atlūgumu uzrakstīja pieci cilvēki, kas faktiski bija viņam tuvākie darbinieki un balsts viņa rīcībai. Es domāju, ka tie pieci cilvēki ļoti labi saprata, kādās darbībās viņi šeit ir piedalījušies un ka viņu darbība var tikt vērtēta. Faktiski viņi ir piedalījušies arī prettiesisku lēmumu tapšanā, likuši tur savus parakstus, un viņi vienkārši no šejienes aizbēga.
Vai KNAB varētu atgriezties kādi no tiem darbiniekiem, kuri aizgāja Vilnīša laikā?
Faktiski tāds process jau ir sācies. Mēs redzam, ka biroja darbinieki, kas ir aizgājuši prom Vilnīša vadības stila dēļ vai arī bija spiesti aiziet, ir izteikuši vēlmi atgriezties, un viena darbiniece jau ir atgriezusies. Es domāju, ka būs vēl, jo mēs arī paši esam ieinteresēti, lai profesionāļi atgrieztos birojā.
Kas notiek ar Vilnīša izveidoto reģionālo grupu?
Tā ir atgriezusies savā normālajā stāvoklī un ir tur, kur tai jābūt - klāt pie operatīvo izstrāžu nodaļas.
Kurai Saeimai, jūsuprāt, būtu jāieceļ jaunais KNAB priekšnieks?
Tas ir ļoti grūts jautājums. No vadības viedokļa ir slikti, ja KNAB ilgstoši ir bez Saeimas apstiprināta vadītāja, jo tas ir mandāts KNAB pieņemto lēmumu leģitimitātei. No otras puses, būtu ļoti dīvaini, ja par KNAB priekšnieku lemj Saeima, kuru ir rosināts atlaist. Turklāt viens no iemesliem ir tas, ka Saeima nav pieņēmusi tādu lēmumu, kādu no tās gaidīja sabiedrība vai Valsts prezidents, lietā, kuru ir rosinājis pats KNAB... Faktiski var teikt, ka to ir rosināts atlaist par notikumiem, kas saistās ar KNAB, un šī pati Saeima varētu virzīt un apstiprināt jaunu KNAB priekšnieku. Protams, ka veidojas diezgan absurda situācija.
Vai jums pat nebūtu izdevīgi, ja lemtu šī Saeima? Redzot, cik ātri notika Vilnīša atbrīvošana, varbūt Saeima arī nesaņemtos šajā laikā iecelt «Vilnīti 2»...
Kā cilvēkam man par šo būtu sakāms savs viedoklis, kā amatpersonai...
Sakiet kā cilvēks.
Es jau trešo dienu [kopš atgriešanās KNAB] vairs neesmu tikai cilvēks. Kā amatpersona varu teikt, ka mēs nebalstāmies uz kaut kādu izdevīgumu no partiju pieņemtajiem lēmumiem vienā vai otrā posmā. No cilvēciskā viedokļa pēc vairāk nekā astoņiem KNAB pavadītiem gadiem, pieredzot trīs biroja priekšnieku nomaiņu, es esmu ļoti skeptisks par jebkuriem lēmumiem, kas saistās ar KNAB priekšnieka apstiprināšanu amatā.
Vai jūs pats pretendēsiet uz KNAB priekšnieka amatu?
Noteikti ne. Turklāt šajā brīdī pat kritēriji nav skaidri, tāpēc nezinu, vai es vispār varētu kvalificēties.
Kāpēc uzreiz sakāt - noteikti ne?
Kā jau es teicu, šie astoņi gadi KNAB ir pietiekami ilgs laiks, lai es būtu skeptisks par šo procesu. Ņemot vērā iepriekšējo biroja priekšnieku atlases procedūru, kad faktiski jau sākotnēji tika pateikts, ka no KNAB neviens šajā amatā netiks apstiprināts, es domāju, ka tas ir sava veida mājiens nākotnei - tie darbinieki, kas šeit strādā, nav vēlami KNAB priekšnieka amatā.
Tātad nekandidēsiet tāpēc, ka nav vērts?
Nē, protams, ir arī ļoti daudzi personiski iemesli. Pēc 18 gadiem valsts pārvaldē un astoņiem gadiem KNAB ir arī personiskā motivācija, iespējams, kaut kādā nākotnē tomēr meklēt citus izaicinājumus. Tā doma ir labu laiciņu, un zināmā mērā Vilnītis ar savu klātbūtni birojā to ir aizkavējis, jo bija skaidrs, ka nebūtu labi pret kolēģiem tādā situācijā iet prom no KNAB.
Vai, jūsuprāt, būtu kas jāmaina KNAB priekšnieka atlases procedūrā un kritērijos?
No vienas puses, protams, ir ļoti skaisti, ja mēs sakām, ka kritērijiem jābūt skaidriem, tiem jābūt augstiem. Bet, ja mēs redzam, ka parādās kritēriji, kas pat prokurorus un tiesnešus izslēdz no kandidātu loka, laikam atkal varam nonākt pie situācijas, kad formāli atbilst kāds cilvēks, kurš savā dziļākajā būtībā negrib cīnīties ar korupciju. Man šķiet, ka KNAB priekšnieka atlasē galvenais ir, lai cilvēks patiešām gribētu cīnīties ar korupciju un lai viņš savā iepriekšējā darbībā arī būtu pierādījis, ka viņš ir godīgs un ka viņam ir vēlme cīnīties ar korupciju.
Kā jūs vērtējat ierosinājumu kā KNAB priekšnieka atlases kritēriju noteikt operatīvā darba pieredzi vismaz divus gadus?
Faktiski tā bija arī iepriekš, un es sapratu, ka arī Vilnītis tika izraudzīts kā atbilstošs šim kritērijam. Tas ir jautājums, kādu cilvēku parlaments šeit grib redzēt. Vai tas grib redzēt cilvēku ar operatīvā darba un izmeklēšanas pieredzi, kurš acīmredzot būs vairāk tendēts uz korupcijas apkarošanu un tā būs prioritāte? Vai arī cilvēku, kurš vairāk vai mazāk pārvalda visas KNAB darbības jomas un tad lielāks akcents tiktu likts uz zināšanām menedžmentā? KNAB nav tikai izmeklēšana un operatīvā darbība, ir arī vesela virkne citu funkciju - arī novēršanas un sabiedrības izglītošanas darbības.
Vai pēc visiem šiem diezgan publiskajiem procesiem KNAB priekšnieka krēslā spēcīgi profesionāļi vispār gribētu iesēsties?
Nenoliedzami šis ir amats, kas agri vai vēlu nonāks zem politiskā spiediena, un pēc visiem šiem skandāliem daļa profesionāļu varētu izvēlēties labāk uz šejieni nenākt un nestrādāt. Bet, no otras puses, tas ir labs kritērijs, kā atlasīt tos cilvēkus, kas grib šeit strādāt un kuri ir gatavi strādāt politiskā spiediena apstākļos un arī pie pašreizējā KNAB tēla vērst to situāciju uz labu.
Kam, jūsuprāt, jāmainās, lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām, kā tikko, kad konflikts KNAB bija iestrēdzis uz tik ilgu laiku?
Es domāju, ka ir jāgrib atrast, izvēlēt un apstiprināt amatā cilvēks, kurš patiešām vēlas cīnīties ar korupciju, nevis ar KNAB. Tad ir jāatgriežas pie termina „politiskā griba". Nedomāju, ka tad, kad Vilnītis tika ievēlēts amatā, bija politiskā griba cīnīties ar korupciju. Arī pašlaik man izskatās, ka ir skaļi lozungi un publiski demonstrēta vēlme cīnīties ar korupciju, bet es šaubos, vai tāda ir realitātē.
Vai jūs runājat par visām partijām?
Jā, es domāju, ka var runāt par pašreizējo politisko klimatu.
Ir jau arī konkrēta partiju apvienība (Vienotība - red.), kas to pretkorupcijas karogu vienmēr augstu turējusi...
Jā, bet tad mums ir jāskatās uz reāli paveikto un uz reāli padarītajiem darbiem.
Ģenerālprokuroram intervijā vaicāju komentāru par jūsu izteikumu, ka KNAB varētu likvidēt. Viņš ieteica netaisīt vētru ūdensglāzē. Kā jūs to komentētu?
Lai nu tā būtu. Es no saviem vārdiem neatkāpjos. Ir jautājums par to, cik patīkamu cilvēku politiķiem izdosies apstiprināt KNAB priekšnieka amatā, kāda būs KNAB tālākā darbība. Arī publiskajā telpā ir bijuši viedokļi, ka KNAB nav vēlams un tas būtu likvidējams. Tā ka nevajag uz visu notiekošo skatīties tik rožainām brillēm.
Vai, aizskarot lielos vaļus, ar ko es domāju oligarhu un viņu līdzgaitnieku lietu, KNAB varētu sevi apdraudēt?
Šeit laikam ir tā morāle, ka visdrošākais ir neko nedarīt. Bet es domāju, ka šī ir viena no tām lietām, kur figurē ietekmīgi politiķi... Šī ir ugunslīnija. Ja vēlas šeit strādāt un sasniegt tos rezultātus, kas KNAB būtu jāsasniedz, tad agri vai vēlu nāksies pieņemt lēmumus, kas ir ļoti nepatīkami ietekmīgiem politiķiem un politiskajām partijām. Tas ir vēl viens no motīviem, kas varētu likt politiķiem virzīt KNAB priekšnieka amatā viņiem vēlamu kandidātu, kas «sakārto lietas».
Visticamāk, tuvojas vēlēšanas. Vai ir kādas lietas partiju finansēšanas, priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā, ko līdz tam vēl varētu paspēt labot?
Saeima ir samazinājusi tēriņu griestus, kas nenoliedzami bija solis pareizajā virzienā, jo tie bija pārāk augsti. Bet to, kā tas izpaudīsies praksē, mēs redzēsim tikai vēlēšanās. Tagad, protams, ir populāri runāt par kaut kādiem papildu ierobežojumiem, bet neaizmirsīsim, ka Latvijas priekšvēlēšanu aģitācijas tradīcijas ir tādas, kādas ir. Uzliekot jaunus un daudz stingrākus ierobežojumus, jārēķinās, ka acīmredzot turpināsies process, ka partijas, atsevišķi ar partijām saistīti cilvēki meklē veidus, kā atrast ceļu pie mediju īpašniekiem, mediju vadītājiem un ietekmēt saturu.
Tātad slēptā reklāma?
Arī slēptā reklāma. Bet katram medijam ir tiesības pārstāvēt atsevišķu ideoloģisko līniju, ko nevaram nosaukt par slēpto reklāmu.
Kā vērtējat Zatlera rosinājumu noteikt 30 dienu politiskās reklāmas moratoriju?
Ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, tas noteikti būtu risinājums. Bet ņemsim vērā mūsu politisko partiju tradīcijas, kas, manuprāt, balstās nevis uz sabiedrības interešu pārstāvību, bet gan uz šaurāku grupu interešu pārstāvību. Šīs grupas tiek pārstāvētas, ieplūdinot ļoti lielu naudu priekšvēlēšanu aģitācijā. Šādā situācijā var noteikt 30, 60, 90 dienas, tā nepieciešamība pēc finanšu līdzekļu investēšanas aģitācijā jebkurā gadījumā pastāvēs. 30 dienu termiņš Latvijas sistēmā ir maz reāls, un, visticamāk, tad tā nauda aizplūdīs citos veidos, kaut vai slēptajā reklāmā. Bet tas nenozīmē, ka neko nevajag darīt. Ja tiek ieviests ilgāks moratorijs, kaut vai 30 dienu termiņš, tad nav citas izejas - valstij ir jāpiešķir lielāki līdzekļi, lai nodrošinātu bezmaksas aģitācijas iespējas politiskajām partijām, mēģinot panākt, lai tas balstītos uz vienlīdzības principiem.
Jūs neesat tieši saistīts ar oligarhu lietu, bet vai arī esat pārliecināts tāpat kā Strīķe, ka šī lieta nenojuks?
Protams. Es esmu pārliecināts, ka jā, bet, ņemot vērā, cik ilgs Latvijā ir process līdz tiesas gala spriedumam, protams, ka ne šajā, ne citos gadījumos nevajadzētu prasīt, ka nākamajā dienā kāds tiek notiesāts.
Bet ilgākā termiņā mēs varētu sagaidīt brīdi, kad lielie vaļi būs aiz restēm?
Esmu pārliecināts, ka jā. Man nav nekāda pamata neticēt kolēģiem.