Kas der lielam, neder mazam. Strauta forele neveic tālus ceļojumus, bet taimiņš lielāko mūža daļu pavada jūrā un upēs tikai nārsto. Sausā vasarā nelielā forele izdzīvo strauta bedrēs, bet, ja to pašu mēģinātu darīt lielais taimiņš, viņš noslāptu, nomirtu badā vai kļūtu par vieglu ēsmu ūdram. Kas der lielam, neder mazam.
Mani lēnām apņem tumsa. Tālumā saklausu suņu rejas, laiku pa laikam kāds arī iegaudojas, bet tad Bažu purva pusē atskan gari vilkts kauciens, un man pār muguru pārskrien priecīgas trīsas - vilki. Jā! Tik augsti attīstītām būtnēm īpaša saziņas stratēģija ir pilnīgi nepieciešama. Tā palīdz saprasties medībās un ikdienā ļauj izvairīties no nevajadzīgiem kašķiem. Kopīga gaudošana stiprinot bara sajūtu vilkos. Gaudo visi, bet katrs savā dziesmā ieliek savu niknumu, savu izsalkumu, savu apmierinājumu, ilgas... Miglainajā telpā virs purviem un mežiem gaudas saplūst kopā un veido ko lielu, izdzīvošanai absolūti nepieciešamu un noteikti pozitīvu - kopības sajūtu un savstarpēju sapratni. Sētas suņi arī sakaucas, bet man vienmēr ir licies, ka viņi tikai žēlojas par savu ķēdi un tukšo bļodu. Tiem nav tās lielās, kas nes visam pāri, - brīvības. Mājupceļā domāju, vai Latvijas valstij ir sava, mūsu izdzīvošanu balstoša stratēģija. Nonācis mājās, nakts ziņās izdzirdu, ka šovakar Latvijā notikusi sadziedāšanās. Neviļus pieskaros kaklam. Kakla siksnas tur nav.