Nozīmīgs apstāklis krāpšanas mēģinājumā varētu būt tas, ka viltotas eiro banknotes netrenētai acij tik viegli nemaz nav nosakāmas, - ar papīra naudu latos bijis krietni vienkāršāk. «Par spīti tam, ka ir visādi bukleti un pieejama bagātīga informācija internetā, ierindas cilvēkam atšķirt kvalitatīvu viltojumu būs ļoti grūti,» atzīst VP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Viņš stāsta, ka Latvijā papīra naudu gandrīz nemaz nevilto, turklāt 97% gadījumu viltotas tiek latu monētas. Eiropā situācija ir tieši pretēja - šāda krāpniecība ar eiro monētām notiek minimāli, bet papīra nauda viltošanai padodas viegli. «Eiropā viltojumi ir, un tie ir augstas kvalitātes. Noziedzīgie grupējumi izmanto dārgu tehniku, un tehnoloģijas nepārtraukti tiek attīstītas,» skaidro A. Velšs. Viņš min Igaunijas piemēru, kur valūtas mainītāji visbiežāk tika pieķerti uz ielām, gadatirgos un pie lielveikaliem: «Krāpnieki gāja klāt cilvēkiem, kas devās uz bankomātiem izņemt naudu.»
VP vislielāko uzmanību tam sāks pievērst pēc Ziemassvētkiem, jo tad sāksies «karstās dienas, kas turpināsies apmēram līdz janvāra vidum». Šajā laikā kārtības sargi strādās pastiprinātā režīmā, lielākos spēkus koncentrējot patrulēšanai pie bankomātiem, banku filiālēm un lielākajām tirdzniecības vietām. A. Velšs aicina iedzīvotājus ziņot pat par mazākajām aizdomām.
Kā liecina Eiropas Centrālās bankas dati, visbiežāk viltotas tiek 20 eiro banknotes, pēc tam seko 50 un 100 eiro banknotes. Viltošanas gadījumu skaits arvien pieaug.
Ņemot vērā risku, strauji pieaudzis pieprasījums arī pēc iekārtām, kas atpazīst viltotas naudas zīmes. Biznesa drošības risinājumu uzņēmuma Hansab priekšsēdētājs Māris Lūks Dienai atzīst, ka izteikta aktivitāte ierīču iegādē sākusies jau vasarā. Tagad ar tām ir nodrošinātas bankas un teju visi lielākie veikalu tīkli, interesi sāk izrādīt arī mazie tirgotāji. «Katru dienu saņemam apmēram 15 pasūtījumus tieši saistībā ar eirodetektoriem. Igaunijas pieredze rāda, ka kulminācija būs decembrī, jo liela daļa attapsies pēdējā brīdī,» atklāj M. Lūks. Lielākais pieprasījums patlaban ir pēc papīra naudas pārbaudīšanas iekārtām.
Arī Swedbanka jau iegādājusies nepieciešamo aprīkojumu. Kopumā iestāde eiro ieviešanai iztērēs vairāk nekā 10 miljonus latu, no tiem vairākus tūkstošus ieguldot tieši eiro viltojumu atpazīšanas iekārtās. Bankas Eiro projekta komunikācijas vadītāja Kristīne Jakubovska vienlaikus cilvēkus aicina izvairīties no skaidras naudas norēķiniem: «Nav ieteicams steigties uz banku filiālēm un pasta nodaļām gada pirmajās nedēļās, kad gaidāmas vislielākās rindas un burzma. To prātīgāk būtu darīt vēlāk, kad noplaks pirmais vilnis.» Turklāt pēc Jaunā gada neierobežotu laiku Latvijas Bankā un pusgadu komercbankās latus pret eiro varēs mainīt pēc valsts fiksētā kursa, nevis pašreizējiem komerckursiem. Līdzīgus priekšdarbus veikusi arī SEB banka. Tās valdes locekle Ieva Tetere vērš uzmanību uz laupīšanas risku un uzsver, ka cilvēkiem jābūt vērīgiem, pārnēsājot lielu naudas summu arī gadījumos, ja to paredzēts nest uz banku vai iemaksas bankomātu. «Nevajadzētu kaut kā būtiski mainīt savu uzvedību, kas lieki pievērstu ļaundaru uzmanību,» padomu sniedz I. Tetere.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde iedzīvotājus aicina uzmanīties arī pirmās divas nedēļas pēc eiro ieviešanas. Tad varēs norēķināties abās valūtās, taču, pat ja tiks maksāts latos, atlikumu izdos eiro. «Šis periods būs grūtāks, jo patērētājiem īpaši būs jākoncentrējas, pārrēķinot atlikumu no latiem uz eiro. Sūdzību gadījumā VID pārbaudīs kases čekus, lai pārliecinātos, vai nav notikusi krāpšana,» skaidro I. Žunde.
Jāpiemin, ka lata kurss pret eiro maksās 0,7028 latus, kas ir nedaudz lētāk, nekā šobrīd.