Savukārt cits TP ekspriekšsēdētājs pašreizējais tieslietu ministrs Mareks Segliņš tolaik bija iekšlietu ministrs. Tādēļ ļoti dīvains izskatās M.Segliņa brīdinājums premjeram Valdim Dombrovskim _(Jaunais laiks)_ neslēgt jaunas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kamēr nebūs izanalizēts Satversmes tiesas aizrādījums par to, ka saistības Latvijas valsts vārdā uzņemtas bez pietiekama Saeimas pilnvarojuma. Ja reiz M.Segliņš uzskata, ka valdībai, lai runātu ar SVF un EK, ir nepieciešams īpašs parlamenta pilnvarojums, kādēļ viņam šādi uzskati radušies tikai gadu pēc saistību uzņemšanās?
Pirms gada TP biedrs A.Slakteris, jautāts, vai nav riskanti, ka, slēdzot vienošanās ar aizdevējiem, I.Godmaņa valdība uzņēmusies saistības ne tikai nākamo valdību, bet arī nākamā sasaukuma Saeimas vārdā, apgalvoja, ka nekādas problēmas šajā apstāklī nesaskata.
Iespējams, TP vienkārši ir piemirsusi par 2008.gada 10.decembri un tā dēvēto adventes vienošanos, kuru parakstīja ne tikai TP, LPP/LC, ZZZ un TB/LNNK parlamenta frakciju vadītāji, bet arī tābrīža opozicionāri no Pilsoniskās savienības un Saskaņas centra. Adventes vienošanās 2.punktā skaidri un gaiši rakstīts, ka Latvijai nepieciešams «aizņemties papildu līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām», un šo dokumentu ir parakstījušas sešas no tobrīd astoņām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.
Latvija ir SVF dalībvalsts kopš 1992.gada un ES dalībvalsts kopš 2004.gada, nepieciešamību aizņemties no SVF un EK bija atzinusi lielākā daļa parlamentā pārstāvēto partiju. Tas nozīmē, ka nav pamata apšaubīt, ka Saeimas vairākums būtu atbalstījis arī speciāla likuma pieņemšanu, ja vien šāds likums būtu virzīts izskatīšanai.
Tādēļ, ja M.Segliņam pēkšņi ir radušās šaubas, vai vienošanās vēstule un saprašanās memorands ir leģitīmi, tieslietu ministram būtu jāpiedāvā konkrēti risinājumi, kā uzņemtās saistības nostiprināt, nevis jāuzstāj uz papildu analīzi.