Vīndaru brālība kopā ar Latvijas Augļkopju asociāciju jau vairākus gadus mēģina panākt atvieglotas likumdošanas prasības mazajām ražotnēm, kur mājas vīna darīšanā varētu izmantot tos augļus un ogas, kurus audzētājiem neizdodas realizēt tirgū. Diemžēl līdz šim visi iesniegtie priekšlikumi iestrēguši birokrātijas gaiteņos, un mājražotnēm, kas vēlas nodarboties ar šo rūpalu, tāpat kā lielražotājiem, jāmaksā 500 latu par licences iegūšanu un nodrošinājuma ikgadējā iemaksa 10 000 latu apmērā, kas garantē, ka ražotājs nomaksās akcīzes nodokli. «Tas ir lielākais ieguldījums šajā biznesā, kas daudziem šo nodarbi padara nepieejamu. Mums pagāja divi gadi, līdz ražotnei savu svētību deva gan Akcizēto preču pārvalde, kas izsniedz licences alkoholisko dzērienu ražotājiem, gan Pārtikas un veterinārais dienests, kas kontrolē sanitāro un higiēnas prasību ievērošanu,» piebilst Oskars.
Šobrīd mājas vīna ražotnē Dzidris, kas ir ģimenes uzņēmums un izveidota Abramenko dzimtas mājās Aizkraukles rajona Aiviekstes pagasta Ozoliņos, gatavo ābolu un rabarberu vīnu. Ozoliņi kā apskates objekts, kurā var iepazīt vīna darīšanas procesu, iekļauti arī tūrisma ceļvežos, un, sākot no maija, līdz pat oktobrim gandrīz katru nedēļu mājas pagalmā ieripo tūristu pilns autobuss.
«Nestrādājam ar peļņu, taču iztiku nopelnīt var. Visu, ko iegūstam, ieguldām atpakaļ uzņēmumā. Sākumā vīnu pildījām mucās un pārdevām tikai izlejamā veidā, bet nu realizējam to pildītu pudelēs. Arī līdz tam bija savs ceļš ejams, jo Latvijā nevar iegādāties ne piemērotas pudeles, ne korķus. Pudeles vedam no Čehijas, korķus piegādā no Portugāles. Gribam uzstādīt vēl vienu vīna gatavošanas tvertni, lai paplašinātu piedāvājumu klāstu,» izrādot ražotni, kas iekārtota 100 gadu vecā mūra ēkā, stāsta Oskars.
Pateicoties Ozoliņos izveidotajai mājas vīna ražotnei, apkārtējās piemājas saimniecībās arvien vairāk kopj ābeļdārzus un plašāk kuplo rabarberu ceri, jo te vīna darīšanai izmanto tikai tuvējās apkārtnes dārzos izaudzēto. «Attīstot uzņēmumu, ļaujam nedaudz nopelnīt arī kaimiņiem,» saka Oskars. Vīns gatavojas divus gadus, līdz ar to jauno ražu tvertnēs pilda katru otro gadu. Līdzīgs cikliskums vērojams arī ābolu ražas devumā, taču Aiviekstes pusē pērn, kad tvertnes kārtējo reizi bija jāpiepilda, bija tukšais gads. «Protams, mēs varējām iepirkt ābolus no citiem audzētājiem, jo piedāvājumi bija, taču mēs to nedarījām, lai saviem piegādātājiem neliktu vilties. Jauno ābolu vīnu liksim šogad, gaidām jauno ražu.»